Sinagoga

From Wikipedia, the free encyclopedia

Sinagoga (no sengrieķu: συναγω (synago) — 'sapulcēties') ir ebreju sapulcēšanās vieta un dievnams lūgšanām, Toras un svēto rakstu studijām un mācīšanai. Lai sinagogā varētu noturēt lūgšanas, ir nepieciešami minimums desmit vīriešu dzimuma dievlūdzēji (מניין \ מִנְיָן‎ (minyán)).

1270. gadā uzceltā Staronova sinagoga Prāga
Jelgavas sinagoga Upes ielā (nav saglabājusies).

Ivritā sinagogas apzīmējums ir "eda" jeb beth knesset (בית כנסת — 'sapulču nams') vai beth tefila (בית תפילה — 'lūgšanu nams'). Tā ir sadalīta lūgšanu telpā un mazākās studiju telpās, ko sauc par beth midrash (בית מדרש‎ — 'mācību nams').