Sintētiska valoda
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sintētiska valoda ir valoda, kas apvieno vairākas morfēmas, lai izveidotu vārdu.[1] Sintētisko valodu pretstats ir analītiska valoda (izolējoša valoda), kur ir tendence uz vienu zilbi gariem vārdiem. Nav iespējams novilkt striktas robežas starp sintētiskām un analītiskām valodām.
Par sintētiskām valodām šaurākā nozīmē sauc lokāmās valodas (fleksīvās valodas), kur izmanto vārdu locīšanu, lai atspoguļotu gramatiskās attieksmes.[2] Latviešu valoda ir sintētiska valoda gan pamatnozīmē (vārdi tiek darināti no vairākām morfēmām), gan šaurākajā nozīmē — latviešu valoda ir izteikti fleksīva. Vēl viena sintētisko valodu apakšgrupa ir aglutinējošas valodas, kur vārdu darināšanā pievieno afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus.