Skanenis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Skaneņi (arī sonoranti, sonanti[1] jeb skanīgie līdzskaņi) ir termins, ko visbiežāk attiecina uz latviešu valodas līdzskaņiem /r, l, ʎ, m, n, ɲ/, jeb latviešu burtiem <r, l, ļ, m, n, ņ>.
Artikulācijas veidi |
---|
Troksnenis |
Slēdzenis |
Afrikāta |
Berzenis |
Svelpenis |
Skanenis |
Nazāls |
Flaps, taps |
Vibrants |
Spraudzenis |
Plūdenis |
Patskanis |
Puspatskanis |
Laterāls |
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
No vispārīgāka, teorētiska viedokļa sonoritāte jeb skanīgums piemīt tām skaņām, kuru izrunā balss plūsmai netraucē nekāds radikāls šķērslis. No šāda skatu punkta vissonorantākās skaņas latviešu valodā ir patskaņi un puspatskanis /j/ un sonorantākie no līdzskaņiem ir jau pieminētie /r, l, ʎ, m, n, ɲ/, bet /v/ atrodas uz robežas starp sonorantām un nesonorantām skaņām.[1] Latviešu valodā sonorantajiem līdzskaņiem nav nebalsīgu versiju.[1] Nebalsīgi skaneņi ir reti sastopami pasaules valodās. Viena no valodām, kur ir balsīgu un nebalsīgu skaneņu opozīcija, ir mokšu valoda.