ASV pirmā orbitālā stacija From Wikipedia, the free encyclopedia
Skylab bija ASV pirmā orbitālā stacija, ko Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) palaida 1973. gadā. Staciju apmeklēja trīs ekspedīcijas. 1979. gadā Skylab nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
Skylab | |
Operators | NASA |
Starts | 14.05.1973. 17:30 UTC |
Starta vieta | Kenedija kosmosa centrs LC-39A ASV |
Nesējraķete | Saturn V (divas pakāpes) |
Beigu datums | 11.07.1979. |
NSSDC ID | 1973-027A |
SCN | 06633 |
Masa | 68 175 kg |
Orbītas elementi | |
---|---|
Centr. ķermenis | Zeme |
Orbītas veids | LEO |
Slīpums | 50° |
Periods | 93,4 min |
Apogejs | 442 km |
Perigejs | 434 km |
Kosmiskā stacija tika veidota uz nesējraķetes Saturn V trešās pakāpes S-IVB (sērijas numurs 212) bāzes. Raķešpakāpes iekšiene tika iekārtota piemērota dzīvošanai. Ārpuse bija pārklāta ar siltumizolācijas un mikrometeorīdu aizsardzības pārklājumu.
Stacija sastāvēja no piecām daļām:
Stacijas resursi nodrošināja trīs apkalpes locekļu uzturēšanos 84 diennaktis.
Skylab tika palaista 1973. gada 14. maijā 17:30 UTC ar modificētu nesējraķeti Saturn V no Kenedija kosmosa centra Kanaveralas zemesragā. Pēc stacijas ievadīšanas orbītā izrādījās, ka ir atdalījies mikrometeorīdu aizsardzības pārklājs. Tas savukārt ir norāvis vienu saules bateriju paneli, bet otru nosprostojis tā, ka tas nav atvēries. Stacijā bija kritiski zema temperatūra un nedarbojās termoregulācija.
Pēc sākotnējā plāna diennakti pēc Skylab palaišanas būtu startējusi pirmā ekspedīcija ar apkalpi Čārlzs Konrāds, Džozefs Kervins un Pols Veics. Lai glābtu staciju, īsā laikā tika izgatavots ekrāna aizvietotājs — pārklājs uz četriem izvēršamiem stieņiem.
Pirmā ekspedīcija Skylab 2 (Konrāds, Kervins un Veics) startēja 1973. gada 25. maijā. Triju ārpuskuģa aktivitāšu laikā kosmonauti izvērsa iestrēgušo saules bateriju paneli un uzstādīja siltumaizsardzības pārklāju.
Otrā ekspedīcija Skylab 3 (Elans Bīns, Ouens Geriots un Džeks Lousma) sākās 1973. gada jūlijā un ilga 59 dienas. Apkalpe veica zinātniskos eksperimentus medicīnā, bioloģijā, Saules un Zemes novērojumus, u.c. Veiktas trīs iziešanas kosmosā, uzstādot otro siltumaizsardzības pārklāju un veicot citus uzdevumus.
Trešā ekspedīcija Skylab 4 (Džeralds Kerrs, Edvards Gibsons un Viljams Pougs) sākās 1973. gada novembrī un ilga 84 dienas. Veiktas četras iziešanas kosmosā.
Kosmosa kuģis | Apkalpe | Starta datums | Saslēgšanās ar staciju | Atvienošanās no stacijas | Nolaišanās datums | Lidojuma ilgums |
---|---|---|---|---|---|---|
Skylab 2 | Čārlzs Konrāds Džozefs Kervins Pols Veics |
1973. gada 25. maijā | 1973. gada 26. maijā | 1973. gada 22. jūnijā | 1973. gada 22. jūnijā | 28 d 49 min |
Skylab 3 | Elans Bīns Ouens Geriots Džeks Lousma |
1973. gada 28. jūlijā | 1973. gada 28. jūlijā | 1973. gada 25. septembrī | 1973. gada 25. septembrī | 59 d 11 h 9 min |
Skylab 4 | Džeralds Kārs Edvards Gibsons Viljams Pougs |
1973. gada 16. novembrī | 1973. gada 16. novembrī | 1974. gada 8. februārī | 1974. gada 8. februārī | 84 d 1 h 15 min |
Kopš 1974. gada februāra Skylab darbojās bez cilvēku klātbūtnes. 1974. gadā bija plānota vēl viena 20 dienu ekspedīcija Skylab 5, kuras laikā stacija tiktu pacelta augstākā orbītā, lai saglābtu Skylab līdz Space Shuttle kosmoplānu lidojumu sākumam. Misija Skylab 5 tomēr tika atcelta.
Pēc 1974. gada aprēķiniem Skylab noturētos orbītā līdz 1980. gadu sākumam. Pieaugušās Saules aktivitātes dēļ Zemes atmosfēra izpletās, tādējādi stacijas orbītas augstums samazinājās straujāk. 1977. gada beigās NORAD prognozēja Skylab noiešanu no orbītas 1979. gada vidū. Lai arī NASA plānoja Space Shuttle pirmo lidojumu 1978. gadā, tā izstrāde aizkavējās, un vairs nebija cerību pacelt Skylab augstākā orbītā.
Skylab no orbītas nogāja 1979. gada 11. jūlijā. Dažas stundas pirms tam lidojuma vadības kontrolieri noorientēja staciju tā, lai minimizētu risku tās nokrišanai uz apdzīvotiem rajoniem. Ieiešana atmosfēras blīvajos slāņos notika aptuveni 16:37 UTC. Stacijas nesadegušās daļas nokrita Rietumaustrālijā, uz dienvidrietumiem no Pērtas.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.