Spīdzināšana un vardarbība Abū Graibas cietumā
From Wikipedia, the free encyclopedia
Irākas kara sākumposmā Amerikas Savienoto Valstu armijas un CIP locekļi pret ieslodzītajiem Abū Graibas cietumā Irākā veica virkni cilvēktiesību pārkāpumu un kara noziegumu, tostarp fizisku un seksuālu vardarbību, spīdzināšanu, izvarošanu un Manadela al Džamadi nogalināšanu.[1][2] Ļaunprātīgie nodarījumi sabiedrības uzmanības lokā nokļuva 2004. gada aprīlī, kad CBS News kanāls publicēja fotogrāfijas, kurās redzama vardarbība pret ieslodzītajiem. Tas izraisīja šoku un sašutumu, un izpelnījās plašu sabiedrības nosodījumu ASV un starptautiskā mērogā.[3]
Džordža Buša administrācija apgalvoja, ka pārkāpumi Abū Graibā esot bijuši atsevišķi starpgadījumi un neliecinot par ASV politiku.[4][5] To apstrīdēja humānās palīdzības organizācijas, tostarp Sarkanais Krusts, Amnesty International un Human Rights Watch; šīs organizācijas paziņoja, ka vardarbība Abū Graibā bijusi daļa no plašākas spīdzināšanas un brutālas izturēšanās modeļa Amerikas aizjūras aizturēšanas centros, tostarp Irākā, Afganistānā un Gvantanamo līcī.[5]
Dokumenti, ko tautā iesauca par "spīdzināšanas memorandiem" (Torture Memos), nāca gaismā dažus gadus vēlāk. Šie dokumenti, kas sagatavoti vairākus mēnešus pirms Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamenta 2003. gada iebrukuma Irākā, atļāva pret ārvalstu aizturētajiem izmantot noteiktus "pastiprinātus nopratināšanas paņēmienus" (parasti tiek uzskatīti par spīdzināšanu). Memorandos arī apgalvots, ka starptautiskie humanitārie likumi, piemēram, Ženēvas konvencija, uz ārzemēs esošajiem amerikāņu pratinātājiem neattiecoties. Vairāki turpmākie ASV Augstākās tiesas lēmumi, tostarp Hamdan v. Rumsfeld (2006), ir apstrīdējuši Buša administrācijas politiku, lemjot, ka Ženēvas konvencija ir piemērojama.
Reaģējot uz notikumiem Abū Graibā, Savienoto Valstu Aizsardzības departaments no dienesta atcēla 17 karavīrus un virsniekus. 11 karavīri tika apsūdzēti par dienesta pienākumu nepildīšanu, sliktu izturēšanos, uzbrukumu pastiprinošos apstākļos un pārmērīgas vardarbības lietošanu. No 2004. gada maija līdz 2006. gada aprīlim šie karavīri tika notiesāti kara tiesā, notiesāti ar militāro cietumu un atbrīvoti no dienesta. Diviem karavīriem — speciālistam Čārlzam Greineram un pirmās klases ierindniecei Lindijai Inglendai —, kuri tika atzīti par daudzu ļaunāko noziedzīgo nodarījumu veicējiem, tika izvirzītas bargākas apsūdzības un piespriesti bargāki sodi. Greiners tika notiesāts par uzbrukumu, sazvērestību, sliktu izturēšanos pret aizturētajiem, nepiedienīgu darbību izdarīšanu un dienesta pienākumu nepildīšanu; viņam tika piespriests 10 gadu cietumsods un dienesta pakāpes, atalgojuma un pabalstu zaudēšana.[6] Inglenda tika notiesāta par sazvērestību, ļaunprātīgu izturēšanos pret ieslodzītajiem un nepiedienīgu darbību, par ko viņai piesprieda trīs gadu cietumsodu.[7] Brigādes ģenerālis un Irākas ieslodzījuma vietu komandieris Džons Karpinskis saņēma rājienu un tika pazemināts līdz pulkveža pakāpei. Vēl vairākas militārpersonas, kuras tika apsūdzētas par darbību veikšanu vai to atļaušanu, tostarp daudzi augstāka ranga darbinieki, netika saukti pie atbildības. 2004. gadā prezidents Džordžs Bušs un aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds atvainojās par Abū Graibā izdarītajiem pārkāpumiem.[nepieciešama atsauce]