Lepra
From Wikipedia, the free encyclopedia
Lepra (sengrieķu: λέπρα (lépra), no λεπίς (lepís) — 'zvīņa, plēksne') jeb spitālība, arī Hansena slimība par godu tās atklājējam Gerhardam Armaueram Hansenam, ir hroniska slimība, ko izraisa baktērijas Mycobacterium leprae un Mycobacterium lepromatosis.[1][2] Lepras galvenās izpausmes ir izsitumu vai mezglu veidošanās ādā, gļotādā un nervu bojājumi.[3] Neārstēta lepra var radīt neatgriezeniskus bojājumus ādā, nervos, locekļos un acīs. Pretēji mītiem, lepra neizraisa ķermeņa daļu nokrišanu, tās var tikai kļūt nejūtīgas.[4][5]
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Pasaules Veselības organizācija 1995. gadā apkopoja informāciju, ka lepras dēļ invaliditāti ieguvuši 2—3 miljoni cilvēku pasaulē.[6] Lai arī piespiedu karantīna mūsdienās vairs nav nepieciešama, joprojām daudzviet pasaulē ir saglabājušās lepras slimnieku kolonijas (leprozoriji).
Baltijas valstīs pēdējais — Talsu leprozorijs — darbojās Laidzes pagasta Stūrīšos no 1896. gada. 2007. gadā slimnīca tika reorganizēta un pievienota Latvijas Infektoloģijas centram,[7] bet ēkās izvietots pansionāts.[8]