Sporas
īpašas šūnas, kuras nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu / From Wikipedia, the free encyclopedia
Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu. Spora ir vairošanās vienība aļģēm, sēnēm, ķērpjiem, sporaugiem (sūnām, paparžaugiem); haploidāla šūna, no kuras attīstās dzimumpaaudze sēklaugiem;[1] bet protistu valstī tā ir attīstības stadija vienšūņiem — sporaiņiem, kad mikroskopiski sīkie vienšūņi sadalās vēl mazākās šūnās.[2] Daļai baktēriju nelabvēlīgos vides apstākļos šūnu iekšpusē veidojas daudzslāņains apvalks, zem kura gandrīz nenotiek vielmaiņas procesi. Šādas uzbūves baktēriju sauc par sporu. Reizēm par sporām sauc arī daudzšūnu kompleksus, kuros katra šūna ir atsevišķa spora.[3]
Dažādiem organismiem sporas veidojas dzimuma vai bezdzimuma vairošanās ceļā, pēc nogatavošanās tās var palikt miera stāvoklī vai tikt pārnestas uz citu vietu ar gaisa vai ūdens plūsmām, vai ar dzīvnieku palīdzību. Daļai zemāko sēņu un aļģu sporas spēj izaudzēt vicas, ar kuru palīdzību tās var aktīvi pārvietoties šķidrā vidē. Šādas kustīgas sporas sauc par zoosporām. Parasti tām nav cieta apvalka un tās dzīvo īslaicīgi — līdz dažām stundām, kamēr apvalkotās sporas var saglabāties dzīvas no dienām līdz gadiem ilgi.[4]