Trešais padomju Zemes mākslīgais pavadonis jeb Sputnik-3 (no krievu: спутник "pavadonis") bija PSRS trešais veikmīgi palaistais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas paredzēts atmosfēras augšējo slāņu un kosmiskās telpas pētījumiem.
Sputņik-3 Спутник-3 | |||||
Trešais padomju Zemes mākslīgais pavadonis | |||||
KA veids | Zemes zinātņu | ||||
Organizācija: | PSRS aizsardzības rūpniecības ministrija | ||||
Izgatavotāji | OKB-1 | ||||
Starts | 15.05.1958. 07:12:00 UTC | ||||
Starta vieta | Tjuratama | ||||
Nesējraķete | R-7 | ||||
Aktivitātes beigas | 03.06.1958. | ||||
Darbības ilgums | 19 dienas | ||||
Beigu datums | 06.04.1960. | ||||
Lidojuma ilgums | 692 dienas | ||||
NSSDC ID | 1958-004B | ||||
SCN | 00008 | ||||
Masa | 1327 kg | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
Centr. ķermenis | Zeme | ||||
Lielā pusass | 7418,7 km | ||||
Ekscentricitāte | 0,110932 | ||||
Slīpums | 65,18° | ||||
Periods | 105,9 min | ||||
Apogejs | 1864 km | ||||
Perigejs | 217 km | ||||
| |||||
Priekšvēsture
1956. gada jūlijā raķešu konstruktoru birojs OKB-1 izstrādāja uzmetumu pirmajam Zemes mākslīgajam pavadonim. Tā palaišanai tiktu izmantota starpkontinentālā ballistiskā raķete R-7.
Pavadoņa izstrāde aizkavējās, un Galvenais konstruktors Sergejs Koroļovs bažījās, ka ASV varētu pirmā palaist pavadoni Zemes orbītā. Steidzami tika izgatavots vienkāršs aparāts bez zinātniskajiem instrumentiem, tikai ar diviem radioraidītājiem. 1957. gada 4. oktobrī Sputņik-1 kļuva par pasaulē pirmo ZMP.
Ārējās saites
- USSR Announces Sputnik 3 Launch zarya.info
Šis ar Zemes mākslīgajiem pavadoņiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.