Spānijas pilsoņu karš
Bruņots konflikts Spānijā no 1936. līdz 1939. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia
Spānijas pilsoņu karš (spāņu: Guerra Civil Española) ilga no 1936. gada 17. jūlijam līdz 1939. gada 1. aprīlim. Karš sākās ar atsevišķu Spānijas armijas ģenerāļu sarīkotu apvērsuma mēģinājumu pret Spānijas Otro republiku, kurš izdevās tikai daļēji, aizsākot pilsoņu karu.
Spānijas pilsoņu karš | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Gernika pēc bombardēšanas 1937. gadā | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Republikāņi | Nacionālisti | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Manuels Asanja |
Fransisko Franko Hosē Sanhurho | ||||||
Spēks | |||||||
450 000 kājnieku 350 lidmašīnas 200 tanku* |
600 000 kājnieku 600 lidmašīnas 290 tanku* | ||||||
Zaudējumi | |||||||
175 000 nogalināto kaujas darbībā 100 000- 130 000 nogalināti civiliedzīvotāji frankistu zonā |
110 000 nogalināto kaujas darbībā 50 000 nogalināti civiliedzīvotāji republikāņu zonā | ||||||
|
Apvērsumā Spānija izrādījās sadalīta starp divām naidīgām nometnēm: Fransisko Franko vadītajiem nacionālistiem un republikas atbalstītājiem. Nacionālistus atbalstīja konservatīvie, katoliskie spēki, kā arī galēji labējā Falangas partija. Republikāņu vidū bija gan centristi, kas atbalstīja kapitālistisku liberālo demokrātiju, gan revolucionāri anarhisti, komunisti un sociālisti.
Republikāņi saņēma militāro atbalstu no PSRS un Meksikas. Nacionālistus atbalstīja Hitlera Vācija, Musolīni fašistiskā Itālija un Salazara Portugāle. Turpretī Apvienotā Karaliste, Francija un ASV piekopa neiejaukšanās politiku. Karš beidzās ar nacionālistu uzvaru un Franko diktatūras izveidošanos, kas pastāvēja līdz 70. gadu beigām.