Starptautiskā civilās aviācijas konvencija
starptautisks līgums, kas nosaka vienotu pieeju standartu kopumam aviācijā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Starptautiskā civilās aviācijas konvencija (angļu: Convention on International Civil Aviation) jeb Čikāgas konvencija ir konvencija, kas nosaka vienotu pieeju standartu kopumam aviācijā. Latvija ir to valstu skaitā, kuras tai ir pievienojušās. Tas ir globālās aviācijas ietvara dokuments dalībvalstu attiecību uzlabošanai. Līgums paredz katras valsts suverenitāti tās gaisa telpā. Šo dokumentu pirmo reizi parakstīja 52 valstis 1944. gada 7. decembrī Čikāgā, Ilinoisā, ASV. Kopš tā laika konvenciju saīsināti dēvē par Čikāgas konvenciju. 7. decembri kopš 1996. gada ANO Ģenerālā asambleja piemin kā Starptautisko civilās aviācijas dienu. Faktiski konvencija stājās spēkā tikai pēc tās divdesmit sestās ratifikācijas — no 1947. gada 5. marta līdz 4. aprīlim un turpina darboties pašlaik. Tā paša gada oktobrī Starptautiskā civilās aviācijas organizācija kļuva par ANO specializēto aģentūru.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Starptautiskā civilās aviācijas konvencija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
statuss | ✔ spēkā esošs |
parakstīts | 1944. gada 7. decembrī |
vieta | Čikāga |
sāk darboties | no 1947. gada 5. marta līdz 4. aprīlim un turina darboties arī pašlaik |
depozitārijs | ASV valdība |
Konvencijas oriģināl valodas | angļu, franču, spāņu, krievu |
Pirms Čikāgas konvencijas darbojās divas konvencijas: Parīzes (kopš 1919. g.) — Konvencija par aeronavigācijas noteikumiem un Havannas (kopš 1928. g.) — Konvencija par komercaviāciju, kuras tūlīt pēc Čikāgas konvencijas ieviešanas tika denonsētas (uzteiktas).
Konvencijai 30 dienu laikā var pievienoties jebkura ANO vai ar šo organizāciju saistīta valsts, kura pirms tam ASV valdībai ir nosūtījusi paziņojumu par pievienošanos konvencijai, par ko tiek informētas visas dalībvalstis.
Konvencija vienādi turpina darboties gan kara, gan ārkārtējās situācijas apstākļos neatkarīgi, kuras valstis konfliktē.
Lai konvencijai pievienotos citas valstis, kuras viena no otras ir sagrābušas teritorijas un tās darbību attiecinātu uz šīm sagrābtajām teritorijām (valstīm), ir vajadzīga to valstu piekrišana, kuras ir bijušas sagrābtas, pie tam to ir jāatļauj kādai vispārējai starptautiskai miera uzturēšanas organizācijai. Tad Asamblejā ar 4/5 balsīm uz tās nosacījumiem var uzņemt šo valsti ar visām tās teritorijām.
Ja ANO Ģenerālā Asambleja kādas valsts valdībai iesaka liegt darbību ANO izveidotās aģentūrās vai arī izraida no ANO, tā automātiski pārtrauc būt Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalsts, ja ANO šajā ziņā nebija pieļāvusi attiecīgu izņēmumu. Valsts pēc izraidīšanas var atgriezties Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā, ja pēc pieteikuma iesniegšanas to atbalsta Padome. Tām Organizācijas dalībvalstīm, kurām uz laiku ir liegts izmantot Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts tiesības un privilēģijas, pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas pieprasījuma liedz šīs Organizācijas dalībvalsts tiesības un privilēģijas.
Konvenciju groza Asamblejā ar 2/3 balsu un tālāk vismaz ar šīm 2/3 dalībvalstu ratifikācijām. Ja pārējās dalībvalstis kavējas pieņemt konvencijas grozījumu ratifikāciju paredzētajā termiņā, Asambleja attiecīgās valstis var izraidīt no organizācijas.
Konvenciju denonsē, attiecīgajai dalībvalstij par to paziņojot ASV valdībai ne ātrāk kā 3 gadus pēc konvencijas stāšanās spēkā, par ko ASV valdība nekavējoties informē visas dalībvalstis. Denonsēšana notiek 1 gada laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Konvencija turpina darboties attiecībā uz pārējām dalībvalstīm.