Sudraba Arhitektūra ir arhitektu birojs, kura pamatspecializācija ir vēsturisku ēku pielāgošana mūsdienu vajadzībām. Zināmākie biroja darbi tapuši Rīgas Vēsturiskajā centrā, kur atjaunotas gadsimtiem vecas dzīvojamās ēkas un citas būves, kā arī radītas jaunas. Biroja dibinātājs un vadošais arhitekts — Reinis Liepiņš.
Kultūras telpa Hanzas perons — koncertzāle, platforma kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem. Ēka, kas ir viena no nedaudzajām liecībām par bijušās Rīgas preču stacijas mērogu un infrastruktūru, saglabāta līdz mūsdienām gandrīz neskartā veidā, ar ķieģeļu sienām un koka sijām, pārveidota par 1230 m2 lielu zāli vēsturiskā noliktavas apjomā, kuru no ārpuses ietin stikloti peroni un vestibili. Atjaunotā ēka var lepoties ar lielu Latvijā ražoto un montētu materiālu skaitu. Pārbūves gaitā, izmantojot roku darbu un vēsturiskās būvniecības paņēmienus, restaurētas ķieģeļu sienas, koka jumta konstrukcija un oriģinālās liekto sliežu nojumes. No jaunajiem materiāliem montēts alumīnija un tērauda konstrukciju "mētelis" apkārt vēsturiskajai ēkai, kā arī jaunie tērauda rāmji vēsturiskā jumta balstīšanai un skaņas un gaismas iekārtu iekāršanai. Visā ēkā ir betonaterazzo tehnikā lietas grīdas. Uz oriģinālās Rīgas vagonbūves rūpnīcas vilciena platformas izveidots stilizēts tērauda vilciena vagons. Pavisam īsā laikā kopš Hanzas perona atvēršanas 2019. gadā,[1][2] projekts ieguva lielu atpazīstamību, un tajā norisinājās vairāki nozīmīgi pasākumi, piemēram, nepieradinātās mūzikas festivāls "Skaņu mežs", starptautiskā jaunā teātra festivāla "Homo Novus" izrādes un citi. Kā pozitīvs arhitektūras attīstības piemērs, Hanzas perons tika izcelts TV raidījumā "Adreses".[3] 2020. gada februārī projekts ieguva Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvu "Kilograms kultūras" kategorijā "Kultūrvieta". Lielākajā būvju izvērtēšanas konkursā Latvijā "Būvniecības gada balva" kā nozīmīgākais 2019. gada būvniecības objekts, Hanzas perons ieguva Grand Prix.[4] Hanzas perona projekts publicēts arī vadošos pasaules arhitektūras un dizaina medijos, piemēram, Dezeen[5] un ArchDaily.[6]
Rīgas pils kastelas daļas pārbūves un restaurācijas projekts[7] — projekts izstrādāts, birojam "Sudraba arhitektūra" sadarbojoties ar arhitektu biroju "MARK Arhitekti", Latvijas Nacionālo Vēstures muzeju, VSIA "Valsts nekustamie īpašumi", SIA "Arhitektoniskā Izpētes Grupa" un Nacionālo Kultūras Mantojuma Pārvaldi. Konvents jeb kastela ir vecākā Rīgas pils daļa, tā atrodas tiešā saistībā ar Rīgas pils priekšpili un austrumu piebūvi, kur izvietota Latvijas Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas darba telpas. Pēc apjomīgiem izpētes darbiem[8] ir izstrādāts būvprojekts, izsludināts iepirkums būvniecības un restaurācijas darbiem.[9] Rīgas pils kastelas atjaunošanas koncepcijas pamatā ir vēsturiskās substances maksimāla saglabāšana nākamajām paaudzēm, klāt liekot tīru funkciju un turpmākai ēkas veiksmīgai funkcionēšanai nepieciešamās tehnoloģijas. Plānots, ka pēc kastelas daļas pārbūves savās telpās atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.[10] Saskaņā ar arhitektu ieceri, pārbūves un restaurācijas darbu gaitā tiks atjaunota arī Rīgas pils kapela, kas dažādu pārbūvju rezultātā gadsimtiem bija paslēpta un kuras esamība līdz šim plašākai sabiedrībai nebija zināma.[11]
Modernisma dzīvoklis Mežaparkā — dzīvokļa interjers, izveidots jaunbūvē Mežaparka centrā. Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā" 2012. gadā projekts ieguva 1. vietu kategorijā "Dzīvojamās vides telpu interjera dizains".[13]