Sui dinastija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sui dinastija ir Senās Ķīnas imperatoru dinastija, kas valdīja no 581. līdz 618. gadam. Tās pirmajam imperatoram Vendi izdevās 589. gadā iekarot Ķīnas dienvidus, tādējādi izbeidzot Ziemeļu un Dienvidu dinastiju periodu un atkal apvienojot valsti.
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Dinastiju izveidoja imperators Jan Dzjans. No 581. līdz 605. gadam galvaspilsēta atradās Dasinā (mūsdienu Siaņa), no 605. līdz 614. gadam Luojaņā.
Dinastijas imperatori ieviesa virkni reformu, ar mērķi nostiprināt valsti ekonomiski un militāri. Valsts teritorijai palielinoties, tās iedzīvotāju skaits sasniedza 49 miljonus, kas tuvojās Haņu dinastijas iedzīvotāju skaitam vairākus gadsimtus iepriekš. Sui dinastija tiek uzskatīta par Tanu dinastijas priekšteci, jo tās radītā valsts sistēma radīja bāzi Tanu varenībai.[1]
Imperatori Jan Dzjans un Jan Guans veica valsts centralizāciju, centās palielināt lauksaimniecības produktivitāti, ieviesa Trīs departamentu un Sešu ministriju sistēmu, ieviesa vienotu naudu. Sui dinastijas laikā tika atbalstīta un veicināta budisma izplatīšanās, tika pagarināts Lielais Ķīnas mūris un veikts liels darbs pie Lielā Ķīnas kanāla rakšanas. Tika iekaroti Vjetnamas ziemeļi.