Svētais Pēteris
From Wikipedia, the free encyclopedia
Svētais Pēteris (grieķu: Πέτρος, Pétros, īstajā vārdā Simeons bar Jona (Jonas dēls)) bija ebrejs, viens no divpadsmit Jēzus Kristus apustuļiem (mācekļiem), viens no agrīnās kristiešu baznīcas līderiem, katolicismā tradicionāli tiek uzskatīts par pirmo Romas bīskapu un līdz ar to par pirmo Romas pāvestu. Sīmaņa vārds Jaunajā Derībā ir pieminēts 75 reizes, kā Pēteris pieminēts 154 reizes (tiekot saukts vārdā Pétros — "klints"), bet 9 reizes Jēzus viņu sauca par Kefa.[1] Ikonogrāfijā apustuli Pēteri parasti attēlo ar atslēgu rokās, kas simbolizē uzticēto ticības sargāšanu.
Ātrie fakti Apustulis, Pirmais pāvests, Dzimis ...
Svētais Pēteris | |
---|---|
Pītera Paula Rubensa glezna, kurā attēlots Svētais Pēteris (17. gadsimts) | |
Apustulis, Pirmais pāvests | |
Dzimis |
1. gadsimtā p.m.ē. Betsaida, Palestīna, Romas impērija (tagad Izraēla) |
Miris |
67. gads m.ē. Roma, Romas impērija (tagad Itālija) |
Godā | Romas Katoļu baznīcā, luterānismā, pareizticībā, anglikānismā, islāmā |
Svētvieta |
Svētā Pētera bazilika, Roma, Itālija |
Piemiņas diena | 29. jūnijs |
Simboli | Klints, Debesu atslēgas |
Aizvērt