From Wikipedia, the free encyclopedia
Tālivaldis Ķeniņš (dzimis 1919. gada 22. aprīlī, miris 2008. gada 20. janvārī)[1] bija Kanādas latviešu komponists un mūzikas pedagogs. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem Latvijas komponistiem.[2]
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts |
Tālivaldis Ķeniņš dzimis 1919. gada 22.aprīlī Liepājā. Viņa tēvs bija dzejnieks un politiķis Atis Ķeniņš, māte — rakstniece Anna Rūmane-Ķeniņa, viņa pusbrālis — ekonomists Gundars Ķeniņš-Kings.[3]
Ķeniņš sāka mācīties mūziku pie Lūcijas Garūtas, pēc tam kopā ar vecākiem pārcēlies uz dzīvi Francijā, mācījās Grenoblē pie Anrī Millera.[4]
No 1940. līdz 1944. gadam mācījās Latvijas konservatorijas Kompozīcijas klasē pie Ādolfa Ābeles un Jāzepa Vītola. Pēc Otrā pasaules kara Ķeniņš atkal devās uz Franciju un 1945. gadā iestājās Parīzes Konservatorijā, kur viņa profesori bija Tonī Obēns un Olivjē Mesiāns.[4] Studēja Parīzes Konservatorijā no 1945. līdz 1950. gadam.[3] 1950. gadā Ķeniņš saņēma UNESCO stipendiju un vēl gadu varēja turpināt studijas.
1951. gadā kopā ar sievu Valdu Dreimani pārcēlās uz dzīvi Kanādā, kur līdz 1966. gadam bija ērģelnieks un kora diriģents Svētā Andreja draudzē Toronto.[3] No 1952. līdz 1984. gadam strādāja Toronto Universitātes Mūzikas fakultātē par pedagogu.[3] No 1973. līdz 1974. gadam vadīja Kanādas Komponistu līgu.[3]
Orķestrim komponētas 8 simfonijas, 12 koncerti, Canzona Sonata vijolei un stīgu orķestrim, Beatae Voces Tenebrae simfoniskajam orķestrim. Ķeniņš strādājis arī kamermūzikas jomā, sacerējis klaviermūzikas darbus, kā arī vokālās kompozīcijas. Komponēja kora dziesmas, dažādu tautu tautasdziesmu apdares, kantātes, oratorijas.[3]
1995. gadā apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[3] Divas reizes saņēmis Pasaules brīvo latviešu apvienības KF prēmiju, 1994. gadā — Pasaules brīvo latviešu apvienības Tautas balvu.[3] 2005. gadā saņēmis Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.[5]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.