Tīkla slēdzis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Tīkla slēdzis (saukts arī par komutēšanas centrmezglu, tilta centrmezglu un IEEE versijā par MAC tiltu[1]) ir tīkla aparatūra, kas savieno ierīces datortīklā, izmantojot pakešu komutāciju, lai saņemtu un pārsūtītu datus uz mērķa ierīci.
Tīkla slēdzis ir daudzportu tīkla tilts, kas izmanto MAC adreses, lai pārsūtītu datus OSI modeļa datu posma slānī (2. slānis). Daži slēdži var arī pārsūtīt datus tīkla slānī (3. slānis), papildus iekļaujot maršrutēšanas funkcionalitāti. Šādus slēdžus parasti sauc par 3. slāņa slēdžiem vai daudzslāņu slēdžiem.[2]
Visizplatītākais tīkla slēdža veids ir Ethernet slēdži. Pirmo MAC tiltu[3][4][5] 1983. gadā izgudroja[6] Marks Kempfs, Digital Equipment Corporation uzņēmuma Networking Advanced Development grupas inženieris. Šis uzņēmums drīz pēc tam ieviesa pirmo 2 portu tilta produktu (LANBridge 100). Pēc tam uzņēmums ražoja vairāku portu slēdžus gan Ethernet, gan FDDI, piemēram, GigaSwitch. Uzņēmums Digital nolēma licencēt savu MAC Bridge patentu bez autoratlīdzības, nediskriminējot, kas ļāva veikt IEEE standartizāciju. Tas ļāva vairākiem citiem uzņēmumiem, tostarp Kalpana, ražot vairāku portu slēdžus.[7] Ethernet sākotnēji bija koplietošanas piekļuves datu nesējs, taču MAC tilta ieviešana sāka pārveidot to tā visizplatītākajā veidā kā divpunktu savienojumu bez sadursmes domēna. Tīkla slēdži pastāv arī cita veida tīkliem, tostarp Fiber Channel, Asynchronous Transfer Mode un InfiniBand.