Teniss
sporta veids / From Wikipedia, the free encyclopedia
Teniss (angļu: tennis, no senfranču: tenez — 'saņem', kas bija sākotnējais servētāja izsauciens pretiniekam) ir olimpiskais sporta veids diviem spēlētājiem (vienspēles) vai divām divu spēlētāju komandām (dubultspēles), kurā tie izmanto stīgotu raketi, lai pārsistu bumbiņu pāri tīklam otrā korta pusē tā, lai pretspēlētājs(-i) to nespētu pārsist atpakaļ.[1]
Pamatinformācija | ||
Augstākais pārvaldes orgāns | Starptautiskā Tenisa federācija (ITF) | |
Pirmsākumi | 19. gadsimts (Birmingema, Anglija) | |
Īpašības | ||
Kontakts starp sportistiem |
nē | |
Komandas | vienspēles vai dubultspēles | |
Veids | rakešu sports | |
Olimpiskās spēles | 1896—1924, 1988—pašlaik |
Teniss radies 19. gadsimta beigās Eiropā, un sākotnēji tas izplatījās angļvalodīgajās valstīs, it īpaši sabiedrības augstākajos slāņos. Teniss šobrīd atkal ir olimpiskais sporta veids, ko spēlē visu vecumu cilvēki no visiem sabiedrības slāņiem daudzās pasaules valstīs. Izņemot taibreika ieviešanu 1970. gados, tenisa noteikumi ir saglabājušies nemainīgi kopš 19. gadsimta 90. gadiem. Papildus miljoniem aktīvo spēlētāju[nepieciešama atsauce] tenisam līdzi seko vēl miljoniem cilvēku, it īpaši četriem Grand Slam turnīriem.