Ternopiļa[4] (ukraiņu: Тернопіль) jeb Ternopole[5] (krievu: Терно́поль) ir pilsēta Ukrainas rietumos pie Seretas upes, Ternopiļas apgabala centrs.
Ternopiļa | |||
---|---|---|---|
Тернопіль | |||
Ternopiļas pils | |||
| |||
Koordinātas: 49°33′20″N 25°35′30″E | |||
Valsts | Ukraina | ||
Apgabals | Ternopiļas apgabals | ||
Rajons | apgabala nozīmes pilsēta | ||
Pilsētas tiesības | 1540 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 72 km2 | ||
Augstums | 320 m | ||
Iedzīvotāji (2022)[1][2][3] | |||
• kopā | 225 238 | ||
• blīvums | 3 015,4/km² | ||
Laika josla | EET (UTC+3) | ||
Mājaslapa | http://rada.te.ua/ | ||
Ternopiļa Vikikrātuvē |
Pilsētu Polijas-Lietuvas sastāvā 1540. gadā dibinājis Jans Tarnovskis. Pēc 1772. gada Polijas Pirmās dalīšanas — Austrijas Impērijā. No 1809. līdz 1815. gadam - Krievijā, vēlāk atgriežoties Austroungārijas sastāvā.
No 1918. gada 22. novembra līdz 30. decembrim Ternopiļa bija Rietumukrainas Tautas Republikas pagaidu galvaspilsēta, bet no 1920. gada 8. jūlija līdz 21. septembrim — padomju Galīcijas PSR galvaspilsēta. 1921. gada Rīgas miera rezultātā Ternopiļa iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. 1939. gadā iekļauta Ukrainas PSR, pamatojoties uz Molotova—Ribentropa paktu. No 1941. gada 2. jūlija līdz 1944. gada 15. aprīlim atradās vācu okupācijā. Pilsēta smagi cieta kaujās, jo šeit tika ielenkts vācu armijas grupējums. Vācu okupācijas laikā pilsētas ebreji tika iznīcināti. Pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz Poliju. 1990. gada 20. martā Ternopiļas pilsētas padome bija pirmā valstī, kas balsoja par Ukrainas nacionālās simbolikas — karoga, ģerboņa un himnas atjaunošanu. No 1991. gada — neatkarīgās Ukrainas sastāvā.
Pilsētā atrodas tehniskā universitāte, medicīnas universitāte un ekonomiskā universitāte. Šeit atrodas sistēmas GLONASS telemetrijas stacija.
Ternopiļa ir poļu filozofa Kazimeža Ajdukeviča (Kazimierz Ajdukiewicz, 1890—1963), poļu generāļa Francišeka Klēberga (Franciszek Kleeberg, 1888—1941) un politiķa Jaroslava Stecko (Ярослав Стецько, 1912—1986) dzimtā pilsēta.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.