Tors (mitoloģija)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Tors (senskandināvu: Þórr, senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls. Tors ir āsu cilts dievs. Viņš aizsargā Midgardu un Asgardu no ienaidniekiem — parasti jotuniem, cīnās arī ar pasaules čūsku Jormungandu (tas notiek Ragnaroka laikā, un gan viņš, gan čūska mirst).
- Šis raksts ir par senskandināvu dievu. Par citām jēdziena tors nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Tors ir Odina un Jerdas (citos variantos — Hlodinas, Fjorginas vai Frigas) dēls, Sivas vīrs, Trūdes, Magni un Modi tēvs, Ulla patēvs. Skandināvu mitoloģijā Tors saukts arī par Veoru, Vingniru un Hloridu.
Tors ir analogs Indram indiešu mitoloģijā, Taranam ķeltu, Pērkonam baltu mitoloģijā un Perunam slāvu mitoloģijā. Indriķa hronikas nodaļā par Igaunijas kristīšanu 1220. gadā pieminēts, ka Sāmsalas iedzīvotāju lielais dievs bijis "Tarapita". Visticamāk šis vārds kļūdainā veidā radies no pie dieva Tora piesaukšanas: Taara a(b)ita! (“Tāra, palīdzi!”).[1] Par to, ka arī līvi pielūguši Toru, saglabājusies netieša liecība Latvijas pilsētas Turaidas nosaukumā (Taara aed — 'Tora dārzs').