Trafalgaras kauja
jūras kauja starp Lielbritānijas Karaliskajiem Jūras spēkiem un Francijas un Spānijas jūras spēkiem 1805. gada 21. oktobrī Napoleona karu laikā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Trafalgaras kauja bija jūras kauja starp Lielbritānijas Karaliskajiem Jūras spēkiem un Francijas un Spānijas jūras spēkiem 1805. gada 21. oktobrī Napoleona karu laikā.
Trafalgaras kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Trešās koalīcijas kara Trafalgaras kampaņas | |||||||
Trafalgaras kauja | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Lielbritānija |
Francijas Pirmā impērija Spānija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Horācijs Nelsons † Katberts Kolingvuds |
Pjērs Šarls Vilnēvs Federiko Gravina | ||||||
Spēks | |||||||
33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)20 000 karavīru |
41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)35 000 karavīru | ||||||
Zaudējumi | |||||||
458 miruši Kopā: 1666[1] |
Francija: Spānija: Sekas: Kopā: 13,781 |
Kauja notika pie Trafalgaras zemesraga netālu no Spānijas krasta. Britu eskadra sakāva Kadisas ostā bloķēto franču un spāņu eskadru, kas centās izlauzties Vidusjūrā. Britus (27 līnijkuģi) vadīja viceadmirālis Horācijs Nelsons, savukārt spāņus (15 līnijkuģi) un francūžus (18 līnijkuģi) — franču viceadmirālis Pjērs Šarls Vilnēvs.
Spāņi un francūži zaudēja 22 kuģus un 3243 cilvēkus, savukārt briti — nevienu kuģi un 458 cilvēkus, tomēr kaujā tika nāvīgi ievainots britu komandieris Nelsons. Britu uzvara sekmēja šīs valsts nostiprināšanos par jūras lielvalsti.
Vairākās Nāciju Sadraudzības valstīs mūsdienās kaujas notikšanas dienā tiek atzīmēta Trafalgaras diena.