Ukrainas neatkarības karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ukrainas neatkarības karš vai Ukrainas revolūcija (ukraiņu: Українська революція) bija militāru konfliktu virkne, kuros iesaistījās daudzas valstis un kas ilga no 1917. līdz 1921. gadam, un tā rezultātā tika izveidota un attīstījās mūsdienu Ukraina, kuras lielākā daļa vēlāk tika iekļauta Padomju Savienībā kā Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika (1922—1991).
- Šis raksts ir par karu no 1917. līdz 1921. gadam. Par mūsdienu karu skatīt rakstu Krievijas—Ukrainas karš.
Ukrainas neatkarības karš | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Krievijas pilsoņu kara un Poļu—padomju kara | ||||||||
Centrālās Radas atbalstītāju demonstrācija Sofijas laukumā, Kijivā, 1917. gadā. | ||||||||
| ||||||||
Karotāji | ||||||||
UTR Vācija (1918) |
Padomju Krievija Ukraiņu anarhisti |
Ukrainas Valsts (1918) Vācija (1917–1918) Polija (1918–1919) Grieķija (1919) | ||||||
Komandieri un līderi | ||||||||
Simons Petļura Mihailo Hruševskis Jevhens Petruševičs Oleksandrs Hrekovs |
Staņislavs Kosiors Nestors Mahno |
Pavlo Skoropadskis H. fon Eihhorns † Juzefs Pilsudskis | ||||||
Spēks | ||||||||
Ukrainas tautas armija: 100 000 (maksimums) Galīcijas armija: 70 000 (maksimums) |
Mahno armija: 103 000 (maksimums) |
Brīvprātīgo armija: 40 000 (maksimums) Polijas armija: 190 000 (maksimums) |
Karš izpaudās kā militāri konflikti starp dažādiem valdību, politiskajiem un militārajiem spēkiem. Karojošo pušu vidū bija ukraiņu nacionālisti, ukraiņu anarhisti, Vācijas Impērijas un Austroungārijas spēki, Baltgvardu Krievijas brīvprātīgo armija un Polijas Otrās republikas spēki. Viņi cīnījās par kontroli pār Ukrainu pēc Februāra revolūcijas Krievijas Impērijā. Iesaistījās arī Antantes spēki no Rumānijas un Francijas.
Mūsdienu Ukrainā termins "Ukraiņu—padomju karš" parasti tiek lietots 1917.—1921. gadu notikumiem, kas mūsdienās tiek uzskatīti par karu starp Ukrainas Tautas Republiku un boļševikiem (Padomju Krieviju un tās satelītvalsti Padomju Ukrainu). Karš sākās drīz pēc Oktobra revolūcijas, kad Ļeņins nosūtīja Antonova ekspedīcijas grupu uz Ukrainu un Dienvidkrieviju.
Cīņa ilga no 1917. gada februāra līdz 1921. gada novembrim, un tās rezultātā Ukraina tika sadalīta galvenokārt starp Padomju Ukrainu un Poliju. Padomju historiogrāfija boļševiku uzvaru uzskatīja par Ukrainas atbrīvošanu no Rietumeiropas un Centrāleiropas (tostarp Polijas) armiju okupācijas. Turpretī mūsdienu ukraiņu vēsturnieki to uzskata par neveiksmīgu Ukrainas Tautas Republikas neatkarības karu pret Padomju Krieviju.
Šo karu mēdz uzskatīt kā daļu no Krievijas pilsoņu kara Dienvidu frontes, kā arī Pirmā pasaules kara Austrumu frontes noslēguma posma.