Ungāru valoda
valoda / From Wikipedia, the free encyclopedia
Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, ko galvenokārt lieto ungāri jeb maģāri Centrāleiropā. Tā ir Ungārijas valsts valoda un kopš 2004. gada 1. maija arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Ungāru valodas pratēju kopskaits ir ap 13,6 miljoniem cilvēku, no kuriem 10,3 miljoni dzīvo Ungārijā.[1] Ārpus Ungārijas visvairāk ungārvalodīgo dzīvo Rumānijā (1,45 miljoni), Slovākijā (600 tūkstoši), Serbijā (450 tūkstoši) un Ukrainā (180 tūkstoši).[1] Tuvākās radniecīgās valodas ir hantu un mansu valodas, ko lieto nelielas iedzīvotāju grupas Sibīrijas rietumos.
Ungāru valoda magyar nyelv | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: [ˈmɒɟɒr̪] | |
Valodu lieto: | Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā, Serbijā, Ukrainā, Horvātijā, Austrijā, Slovēnijā | |
Pratēju skaits: | 13,6 miljoni[1] | |
Valodu saime: | Urāliešu Somugru Ugru Ungāru valoda | |
Rakstība: | Latīņu alfabēts (ungāru ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Ungārija Eiropas Savienība Reģionāla valoda: | |
Regulators: | Ungārijas Zinātņu akadēmijas Valodniecības pētījumu institūts | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | hu | |
ISO 639-2: | hun | |
ISO 639-3: | hun | |
Ungāru valodas izplatība Karpatos | ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Ungāru valodas teksti jau kopš 13. gadsimta tiek pierakstīti ar pielāgotiem latīņu alfabēta burtiem. Tās ortogrāfija stabilizējās 16. gadsimtā līdz ar grāmatu iespiedmašīnu izgudrošanu.