Vējš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma. Uz Zemes vējš veido lielāko daļu gaisa kustības, kas pārvietojas attiecībā pret Zemes virsmu ar ātrumu vismaz 0,6 m/s. Kosmosā galvenais gāzu un uzlādēto daļiņu virzītājs prom no Saules ir tā saucamais Saules vējš, kamēr planetārais vējš ir kādas planētas atmosfēras neliels vieglu gāzu zudums kosmosā. Vējš parasti tiek klasificēts pēc to telpiskā mēroga, tā ātruma, tipa, spēka, kas izraisa to, reģiona, kuros tas notiek, un to ietekmes. Spēcīgākais novērotais vējš uz planētām mūsu Saules sistēmā notiek uz Neptūna un Saturna.
Meteoroloģijā vējš parasti tiek raksturots saistībā ar to stiprumu un virzienu, no kura tas pūš. Īslaicīga vēja pastiprināšanās (angļu: gust), kā arī ievērojama vēja pastiprināšanās vienas minūtes ietvaros (angļu: squall) latviski tiek dēvētas par vēja brāzmām. Ilgstošam stipram vējam ir dažādi nosaukumi, kas saistīti ar to vidējās spēku un novērošanas reģionu, piemēram taifūns, tropiskais ciklons, viesuļvētra, orkāns un citi. Vējš var rasties, sākot no lokāliem negaisiem, kas var ilgt vairākus desmitus minūšu, brīzēm, kas rodas sauszemes un ūdens atšķirīgo temperatūru rezultātā, un ilgst vairākas stundas, līdz pat globāla mēroga vējiem, kas rodas no saules enerģijas absorbcijas atšķirībām starp dažādām klimatiskajām zonām uz Zemes. Tiek izšķirti divi galvenie iemesli liela mēroga atmosfēras cirkulācijai uz Zemes — temperatūras atšķirība starp ekvatoru un Zemes poliem (Ziemeļpolu un Dienvidpolu), kā arī planētas rotācija (Koriolisa spēks).