Vīlandes ģimnāzija

Vīlandes ģimnāzija (vācu: Livländisches Landesgymnasium zu Fellin) bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija, kas ar pārtraukumu darbojās no 1875. gada līdz Pirmajam pasaules karam, kad to pārveidoja par igauņu reālģimnāziju. No 2012. gada Vīlandes pilsētas centra skola.

Vīlandes valsts ģimnāzijas ēka 2012. gadā

Vēsture

1844. gadā agrākais Bērzaines ģimnāzijas skolotājs Gustavs Makss Šmits pārcēlās uz Vīlandi, kur nodibināja savu privāto skolu. Pēc viņa nāves 1875. gadā Šmita skolu pārņēma Vidzemes bruņniecība un ierīkoja tajā vienu no Vidzemes guberņas ģimnāzijām. 1877. gadā atklāja pēc Rīgas arhitekta R. Heisermaņa projekta celto ģimnāzijas jauno ēku.^[1] Baltijas pārkrievošanas laikā 1892. gadā ģimnāziju slēdza, pēc 1905. gada revolūcijas reformām 1906. gadā atkal atjaunoja kā izglītības iestādi ar vācu mācību valodu (Deutsche Schule zu Fellin). Pirmā pasaules kara laikā to 1917. gadā pārveidoja par igauņu reālģimnāziju, 1924. gadā par Vīlandes apriņķa ģimnāziju, 1944. gadā par Vīlandes 2. vidusskolu, 1995. gadā atjaunoja Vīlandes valsts ģimnāziju, ko 2012. gadā pārdēvēja par Vīlandes pilsētas centra skolu (Viljandi Kesklinna Kool).

Audzēkņi un skolotāji

Vīlandes ģimnāzijas skolotāji 1890. gadā.

Alberts Bērs (1878—1882), Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (1877—1879), Pīrss Bols, Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1879—1884), Reinholds fon Bergmanis (virsskolotāja vietnieks, 1875—1876), Jēkabs Osis (virsskolotājs 1884—1888), Ernests Zerafims (skolotājs 1886-1892).

Literatūra

• Franz Waldmann: Vorgeschichte und Geschichte des ersten Jahrzehnts 1875-1885 des livländischen Landesgymnasiums zu Fellin und Bericht über den Bestand und die Thätigkeit 1885. Fellin 1885.
• Franz Waldmann: Schlussbericht über den Bestand und die Thätigkeit des livländischen Landesgymnasiums zu Fellin 1875—1892. Fellin 1892.
• Alexander Bergengruen: Die Abschiedsgrüße unserer Landesgymnasien. In: Baltische Monatsschrift Bd. 40, 1893, S. 245—263.

Atsauces

1. ģimnāzijas vēsture