Vaļveidīgie
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta. Nesenā pagātnē šī grupa tika izdalīta kā vaļveidīgo kārta. Vaļveidīgo infrakārtā ir apvienotas ne tikai dažādās vaļu sugas, bet arī kašaloti, delfīni un cūkdelfīni, apvienojot apmēram 90 sugas, no kurām gandrīz visas dzīvo jūrā un okeānos, izņemot 4 saldūdens upesdelfīnu sugas. Vaļveidīgo tuvākie dzīvojošie radinieki ir nīlzirgi.[1]
Vaļveidīgie Cetacea (Brisson, 1762) | |
---|---|
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Virsklase | Četrkājaiņi (Tetrapoda) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Apakšklase | Dzemdētājzīdītāji (Theria) |
Infraklase | Placentāļi (Eutheria) |
Augstākā kārta | Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria) |
Virskārta | Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) |
Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
Apakškārta | Vaļi un nīlzirgi (Whippomorpha) |
Infrakārta | Vaļveidīgie (Cetacea) |
Iedalījums | |
Plātņvaļi (Mysticeti) Zobvaļi (Odontoceti) | |
Vaļveidīgie Vikikrātuvē |
Vaļveidīgo infrakārta sadalās divās sīkkārtās: plātņvaļos (Mysticeti) un zobvaļos (Odontoceti), kas apvieno delfīnus, kašalotus un cūkdelfīnus. Zobvaļiem mutē ir zobi, bet plātņvaļiem zobu vietā ir keratīna plāksnes, caur kurām valis filtrē ūdeni, barībai paliekot iesprostotai mutes dobumā. Cetus gan latīņu, gan sengrieķu valodās nozīmē "liels jūras dzīvnieks jeb briesmonis".