Valters Ulbrihts - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Valters Ulbrihts.

Valters Ulbrihts

Vikipēdijas lapa

Valters Ulbrihts
Walter Ulbricht
Valters Ulbrihts ap 1946. gadu
VDR Valsts padomes priekšsēdētājs
Amatā
1960. gada 12. septembris — 1973. gada 1. augusts
Priekštecis Vilhelms Pīks
Pēctecis Villijs Štofs
Vācijas Sociālistiskās Vienības partijas CK pirmais sekretārs
Priekštecis Oto Grotevols
Pēctecis Ērihs Honekers

Dzimšanas dati 1893. gada 30. jūnijā
Leipciga, Vācijas impērija
(Saksija,
 
Vācija)
Miršanas dati 1973. gada 1. augustā (80 gadu vecumā)
Templīne, VDR
(Brandenburga,
 
Vācija)
Tautība vācietis
Politiskā partija Vācijas Sociāldemokrātiskā partija (1912-1917), Vācijas Neatkarīgā Sociāldemokrātiskā partija (1917-1920), Vācijas Komunistiskā partija (1920-1946), Vācijas Sociālistiskā Vienības partija (1946-1973)
Profesija politiķis
Augstskola Starptautiskā Ļeņina skola

Valters Ernsts Pauls Ulbrihts (vācu: Walter Ernst Paul Ulbricht; dzimis 1893. gada 30. jūnijā, miris 1973. gada 1. augustā) bija vācu komunists, viens no VDR vadītājiem, VDR valdošās Vācijas Sociālistiskās Vienības partijas pirmais sekretārs no 1946. līdz 1973. gadam.

Dzimis drēbnieka[1] ģimenē. 1912. gadā iestājās sociāldemokrātu partijā. Veimāras republikas laikā izvirzījās par vienu no Vācijas Komunistiskās partijas līderiem. 1928. gadā tika ievēlēts reihstāgā, bet 1929. gadā kļuva par Berlīnes komunistu vadītāju. 1931. gadā iesaistījās divu policistu slepkavības organizēšanā. Līdz ar nacistu nākšanu pie varas 1933. gadā emigrēja no valsts un drīzumā apmetās Maskavā. Otrā pasaules kara beigās tika atvests uz Vācijas padomju okupācijas zonu. Izvirzījās par VDR līderi. Pēc 1953. gada VDR sacelšanās apspiešanas Valters Ulbrihts nostiprināja savas politiskās pozīcijas. Viņš bija viens no Berlīnes mūra idejas autoriem un realizētājiem. Sešdesmitajos gados ar ierobežotiem panākumiem centās realizēt ekonomiskās reformas (Neues Ökonomisches System). No 1971. gada tika atbīdīts no varas un par VDR faktisko līderi kļuva Ērihs Honekers.

Atsauces

Ārējās saites


{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Valters Ulbrihts
Listen to this article