Valuā dinastija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Valuā dinastija (franču: Maison de Valois, Maison capétienne de Valois) bija aristokrātu dzimta Francijā, Kapetingu dinastijas atzars, kurai viduslaikos bijusi liela loma Francijas karalistes, Anglijas Karalistes, Spānijas karalistes un citu Eiropas valstu vēsturē. Dzimtas apzīmējums nāk no Šarla d'Valuā, Valuā grāfa (Charles comte de Valois, 1270-1325), Francijas karaļa Filipa III Drosmīgā trešā dēla, karaļa Filipa IV Skaistā jaunākā brāļa, kuram 1285. gadā tika piešķirta Valuā grāfiste.
1328. gadā mira Francijas karalis Šarls IV (Charles IV le Bel), pēdējais dzīvais tiešās Kapetingu dinastijas vīriešu līnijas pārstāvis, neatstājot pēcnācējus. Tuvākais troņmantnieks bija grāfa Šarla d'Valuā dēls Filips, bet pa sieviešu līniju Anglijas karalis Edvards III, kura māte bija mirušā karaļa māsa Izabella. Kad par karali kronēja Filipu VI Valuā, tad šo aktu saskaņā ar "Saliešu tiesībām" noprotestēja Izabella, bet Eduards III, 1337. gadā pasludināja sevi par Francijas karali. Sasaucis savus vasaļus Anglijā un Francijā, viņš iebruka Francijas karaļa domēnā, tādējādi iesākot Simtgadu karu.
Valuā dzimtas pārstāvji valdīja Francijā laikā no 1328. līdz 1589. gadam, kad pēc Anrī III Valuā nāves troni pārņēma cits Kapetingu atzars - Burbonu dinastija.