Veģetārisms
uztura režīms, kura pamatā ir augu produktu lietošana / From Wikipedia, the free encyclopedia
Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).[1] Plašākā nozīmē par veģetārismu var runāt arī kā par dzīvesveidu, jo daļa veģetāriešu apsvērumus, kuru dēļ tie mainījuši savu uzturu, attiecina arī, piemēram, uz izturēšanos pret dzīvnieku izmantošanu izklaidei vai uz apģērba izvēli un citiem dzīves aspektiem.
Iemesli šāda uztura izvēlei var būt saistīti ar morāli, reliģiju, kultūru, ētiku, estētiku, ekoloģiju, sabiedrību, ekonomiku, politiku, gaumi vai veselību.
Veģetārismu mēdz iedalīt vairākos paveidos, piemēram, vienā no tiem nav olu, bet citā nav nekādu produktu, kas iegūti no dzīvnieku ķermeņiem, t.sk. piena produkti un medus. Teiksim, vegānu uzturā nav nekādu dzīvnieku izcelsmes produktu, turklāt pēc plašākas definīcijas vegāni nelieto šos produktus arī apģērbā un citur (vilna, zīds, kažokādas, ādas, kosmētika utt.).[2]
Pareizi veidotu veģetāru uzturu Latvijas Republikas Veselības ministrija atzinusi par veselīgu jebkura vecuma cilvēkiem.[3] Ministrija ir izstrādājusi ieteikumus veselīgam veģetāram uzturam, norādot, ka arī veģetārā uzturā nozīmīgi ir tādi dzīvnieku valsts produkti kā olas un piena produkti, atsevišķos gadījumos arī zivis un jūras produkti vai putnu gaļa.[4] Kopš 2018. gada ikvienas Latvijas skolas skolniekam ir tiesības mācību iestādē saņemt kvalitatīvu veģetāro uzturu.[5]
Vairāku pētījumu rezultātā ir atklāts, ka veģetārisms var būtiski samazināt risku saslimt ar vēzi, sirds un citām slimībām.[6][7][8]