Vidusatlantijas grēda

Vidusatlantijas grēda ir Atlantijas okeāna vidusokeāniskā grēda, kas veido tektonisko plātņu nobīdes zonu. Atdala Ziemeļamerikas un Eirāzijas plātnes ziemeļdaļā un Dienvidamerikas un Āfrikas plātnes dienviddaļā. Stiepjas 18 tūkstošus kilometru garumā no Hakela grēdas ziemeļaustrumos no Grenlandes līdz trijpunktam pie Buvē salas Dienvidu okeānā.^[1][2] Grēdai raksturīga paaugstināta vulkāniskā un tektoniskā aktivitāte, pa to ejošajam tektoniskajam lūzumam ik gadus paplašinoties par 2,5 cm. Lielākā daļa grēdas vidusdaļas atrodas ap 2500 m dziļi, tās malām nolaižoties līdz aptuveni 5000 m dziļumam. Dziļakā vieta grēdā ir Romanša dziļvagā — 7758 m zjl.

Atlantijas okeāna pamatnes vecuma struktūra. Jaunākā daļa — sarkana, vecākā — zila

Vēsture

Pieņēmumu par grēdas eksistenci Atlantijas okeāna vidū pirmais izvirzīja amerikāņu okeanogrāfs un kartogrāfs Metjū Fontēns Morī 1850. gadā. Grēdu atklāja 1870. gadā, ar kuģi Challanger pētot okeāna dibenu Transatlantiskā kabeļa ieklāšanas vajadzībām. Plašas grēdas eksistenci apstiprināja 1925. gada ekspedīcija, kas skenēja okeāna dibenu ar sonaru. 1950. gadā, kartējot okeāna dibenu, tika atklāta seismiskā aktivitāte grēdas centrā un tika secināts, ka Vidusatlantijas grēda ir tikai daļa no planētu apjozošas 40 000 km garas okeānisko grēdu sistēmas.

Sastāvdaļas

Vidusatlantijas grēda veidojas no vairākām atsevišķām grēdām, kuras atdala vai nu tās virszemes daļas, vai tektoniskie lūzumi:

• Kņipoviča grēda starp 81° un 73° ziemeļu platumu,
• Mona grēda ziemeļos no Jana Majena salas,
• Islandes—Jana Majena grēda starp Islandi un Jana Majena salu,
• Reikjanesas grēda dienvidos no Islandes,
• Ziemeļatlantijas grēda starp Reikjanesas lūzumu okeāna ziemeļos un Romanša dziļvagu pie ekvatora,
• Dienvidatlantijas grēda starp Romanša dziļvagu un trijpunktam netālu no Buvē salas, kur Vidusatlantijas grēda pāriet Āfrikas—Antarktīdas grēdā.

Virsūdens daļas

Vidusatlantijas grēdas lūzumzonas virsūdes daļa Islandē

• Jana Majena sala (augstākais punkts Bērenbergs, 2277 m vjl),
• Islande (Kvannadālshnjūgirs, 2109 m vjl),
• Azoru salas (Piku, 2351 m vjl),
• Sanpedru un Sanpaulu salas (22,5 m vjl),
• Debesbraukšanas sala (Grīnmauntins, 859 m vjl),
• Svētās Helēnas sala (Diānas smaile, 820 m vjl),
• Tristana da Kuņas salas (Karalienes Mērijas smaile, 2062 m vjl),
• Gofa sala (Edinburgas smaile, 910 m vjl),
• Buvē sala (Ūlavtopens, 780 m vjl).

Atsauces

1. «Dienvidatlantijas grēda». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 168. lpp.
2. «Ziemeļatlantijas grēda». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 784. lpp.

Ārējās saites

• Census of Marine Life