cover image

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa (igauņu: Liivimaa kubermang, vācu: Livländisches Gouvernement, krievu: Лифляндская губерния) bija autonoma[1] administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments — Vidzemes landtāgs. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā.

Quick facts: ...
Livländisches Gouvernement
Liivimaa kubermang
Лифляндская губерния
Vidzemes guberņa

1721 (1796)  1918
Vidzemes trikolors Vidzemes guberņas ģerbonis 19.gs. beigās.
Location of autonoma teritorija
Vidzemes guberņa, 1820
Pārvaldes centrs Rīga
Valoda(s) vācu, krievu, latviešu, igauņu
Reliģija luterticība
Valdība Autonoma teritorija
Valdnieki ģenerālgubernatori, gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Iekarota Zviedru Vidzeme
 - Dibināta 1721 (1796)
 - Lielais Ziemeļu karš
 - Pirmais pasaules karš
 - Likvidēta 1918
 - Pēc Brestļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta Apvienotā Baltijas hercogiste
Platība
 - 45515 45 515 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1714. gadā 217 723 
 - 1785. gadā 507 150 
 - 1846—1847. gadā 777 183 
 - 1905. gadā 1 399 000 
     Blīvums 30,7 /km²  (79,6 /mi²)
Close

Robežojās ar Igaunijas, Kurzemes, Pleskavas un Vitebskas guberņām. 1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja Autonomajai Igaunijas guberņai, bet latviešu apdzīvotos Vitebskas guberņas apriņķus pievienoja Vidzemes guberņai.[2]

1917. gada septembrī gandrīz visu Rīgas apriņķi, bet 1918. gada februārī pārējo Vidzemes guberņu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 22. septembrim, kad Rīgā tika pasludināta Apvienotā Baltijas hercogiste.