Vienšūņi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu. Vienšūņi dzīvo visās ūdenstilpēs (no peļķes līdz okeānam), mitrā augsnē, augos, dzīvniekos un cilvēkā. Tos atklāja 1675. gadā pirmā mikroskopa izgudrotājs holandietis Antonijs van Lēvenhuks. Mūsdienās ir zināmi vairāk nekā 30000 recentu (tagad dzīvojošu) vienšūņu sugu. Ar vienšūņu pētniecību nodarbojas bioloģijas nozare — protozooloģija.
- Šis raksts ir par eikariotisku vienšūnas organismu grupu. Par visiem vienšūnas organismiem skatīt rakstu vienšūnas organisms.