Vilis Krištopans (dzimis 1954. gada 13. jūnijā Ustjišimas rajona Jarkovas ciemā, Omskas apgabalā, Krievijas PFSR) ir bijušais latviešu basketbolists un treneris, uzņēmējs un politiķis. Bijis Latvijas Ministru prezidents, ministrs un Saeimas deputāts, šobrīd — Eiropas Parlamenta deputāts. Pārstāv partiju "Latvija pirmajā vietā", agrāk — "Latvijas Ceļa" biedrs.
| Vilis Krištopans | |
|---|---|
.jpg) Vilis Krištopans 2023. gadā | |
| Eiropas Parlamenta deputāts | |
|
Amata sākums 2024. gada 16. jūlijs | |
| 14. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2022. gada 1. novembris — 2024. gada 15. jūlijs | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 8. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2002. gada 5. novembris — 2007. gada 7. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| Latvijas Ministru prezidents | |
|
Amatā 1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs | |
| Prezidents |
Guntis Ulmanis Vaira Vīķe-Freiberga |
| Priekštecis | Guntars Krasts |
| 7. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1998. gada 3. novembris — 1998. gada 17. decembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs |
|
| Latvijas Republikas satiksmes ministrs | |
|
Amatā 1995. gada 21. decembris — 1998. gada 26. novembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs |
Andris Šķēle Guntars Krasts |
| Priekštecis | Andris Gūtmanis |
| Pēctecis | Anatolijs Gorbunovs |
| 6. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1995. gada 7. novembris — 1996. gada 25. janvāris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 5. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1993. gada 6. jūlijs — 1995. gada 7. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministrs | |
|
Amatā 1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Valdis Birkavs |
| Priekštecis | amats izveidots |
| Pēctecis | Aija Poča |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1954. gada 13. jūnijā Omskas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad  Krievija) |
| Dzīvo |
 Ropažu novads, Latvija |
| Politiskā partija |
|
| Dzīvesbiedrs(-e) | Aija Krištopane |
| Profesija | uzņēmējs |
Dzīvesgājums
Dzimis 1954. gadā uz Sibīriju izsūtīto latviešu ģimenē. Viņa tēvu Jāni Krištopanu (1924–2022) 1949. gada marta deportācijā izsūtīja no Mērdzenes pagasta Lielās Medišovas, bet māti Valēriju Barkovsku (1930–2011) — no Aizkalnes pagasta Bērzkalniešiem.[1] 1959. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Studēja Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultātē un spēlēja basketbolu VEF meistarkomandā.
Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā 1989. gadā nodibināja kooperatīvu un tirgojās ar puķēm Latvijā un Krievijā, tad izveidoja kokapstrādes firmu "Dardedze", kļuva par viceprezidentu Latvijas-Īrijas kopuzņēmumā "Interbaltija". 1994. gadā kļuva par lielāko akcionāru "Vācijas-Latvijas bankā". 2008. gadā V. Krištopanu iekļāva Latvijas miljonāru sarakstā.[2]
Karjera basketbolā
1975. gadā V. Krištopans sāka spēlēt VEF meistarkomandā un PSRS Tautu spartakiādē debitēja Latvijas izlasē, izcīnot 6. vietu.
1984. gadā viņš VEF komandā uzsāka trenera karjeru kā galvenā trenera Maigoņa Valdmaņa asistents. 1985. gadā ar komandu izcīnīja 5. vietu PSRS čempionātā. 1988. un 1989. gadā V. Krištopans bija VEF galvenais treneris.[3] V. Krištopans bija viens no Latvijas Basketbola līgas izveidošanas iniciatoriem un bija pirmais tās prezidents.[4]
Politiskā darbība
No 1980. līdz 1987. gadam V. Krištopans bija PSKP biedrs.
1993. gadā V. Krištopans bija ietekmīgās organizācijas "Klubs 21" biedrs un viens no apvienības "Latvijas Ceļš" dibinātājiem. No tās saraksta šajā pašā gadā ievēlēts 5. Saeimā, kuras darbības laikā kļuva par valsts ieņēmumu valsts ministru Valda Birkava Ministru kabinetā. 1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā, kuras laikā darbojās kā satiksmes ministrs Andra Šķēles valdībā.
Ministra amatu V. Krištopans saglabāja arī nākamajā A. Šķēles valdībā, bet bija spiests demisionēt pēc Andra Šķēles pieprasījuma saistībā ar Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu — Krištopans joprojām bija vairāku uzņēmumu vadītājs.[5] Īslaicīgi atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, bet drīz atkal kļuva par satiksmes ministru nu jau Guntara Krasta valdībā.
1998. gadā viņu ievēlēja par 7. Saeimas deputātu un 1998. gada novembrī V. Krištopans kļuva par Ministru prezidentu, uzņemoties vadīt mazākuma valdību. 1999. gada jūlijā no valdības vadītāja amata atkāpās. Valdības darbības sākumā V. Krištopans pats pildīja arī zemkopības ministra pienākumus. 1999. gada maijā kā Ministru prezidents atbrīvoja no amata ekonomikas ministru Aināru Šleseru. Pēc demisijas V. Krištopans atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, bet 2000. gadā to nolika, paziņojot, ka aiziet no politikas.
2002. gadā Krištopans aizgāja no "Latvijas Ceļa",[6] un no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta tika ievēlēts par 8. Saeimas deputātu, nebūdams savienībā ietilpstošo partiju biedrs. 2006. gadā vēlreiz paziņoja, ka pārtrauc darbību politikā.
2021. gada augustā V. Krištopans bija Aināra Šlesera veidotās partijas "Latvija pirmajā vietā" dibinātāju skaitā[7] un izvirzīts kā finanšu ministra amata kandidāts.[8] 2022. gada rudenī viņu ievēlēja par 14. Saeimas deputātu.
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās V. Krištopāns kandidēja kā partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksta līderis un tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Privātā dzīve
V. Krištopans ir precējies ar Aiju Krištopani, dēli Kaspars un Kristaps (arī politiķis un 14. Saeimas deputāts), meita Nikola. Vedekla televīzijas darbiniece Maija Rozīte-Krištopane. V. Krištopana ģimene dzīvoja Berģos, 2019. gadā vēlējās savu māju pārdot.[9]
Brālis Arnis Krištopans arī bija basketbolists un basketbola treneris, viņa sieva ir žurnāliste un mediju darbiniece Gunta Līdaka.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
