Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību — 1995. g. 1. februārī Strasbūrā parakstīta Eiropas Padomes konvencija par mazākumtautību aizsardzību, pirmais saistošais starptautisko tiesību instruments, kas ir veltīts speciāli mazākumtautību tiesībām. Dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums regulāri sniegt Eiropas Padomei ziņojumus par konvencijas principu īstenošanu, kurus EP Ministru Padomei palīdz izvērtēt speciāla Konsultatīvā komiteja. Šis konvencijas izpildes uzraudzības mehānisms juridiskajā literatūrā tiek vērtēts kā vājš: nav noteikts īpašs sankciju vai sūdzības izskatīšanu mehānisms, atšķirībā, piemēram, no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas.[1][2] No Eiropas Padomes dalībvalstīm 39 ir konvencijas dalībvalstis; četras neparakstīja Konvenciju: Francija (vienīgā no ES valstīm), Andora, Monako un Turcija; četras Konvenciju parakstīja, bet neratificēja: Beļģija, Grieķija, Islande un Luksemburga.[3]