Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
dziesmu svētki / From Wikipedia, the free encyclopedia
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād)[1] ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā.[2] Kopš 1873. gada šie svētki ir notikuši 27 reizes. Tradicionāli tos sauca par Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, bet pēc Latvijas okupācijas oficiāli pārdēvēja par Padomju Latvijas dziesmu (un deju) svētkiem. Kopš 1990. gada tos sauc par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, un tajos piedalās aptuveni 40 000 dalībnieku, tostarp kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras grupas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, koklētāju ansambļi, lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, vokālie ansambļi, amatierteātri un ārvalstu kolektīvi. Latviešu Dziesmu un Deju svētkos notiek ne tikai uzstāšanās, bet arī sacensības, kurās tiek noskaidroti laureāti. Visnozīmīgākā loma svētkos ir koriem un deju kolektīviem. Starpposmā no vieniem svētkiem līdz nākamajiem notiek repertuāra sagatavošana un skates, kurās nosaka nākamo svētku dalībniekus. Svētku sākumā notiek svētku gājiens, kurā piedalās visi dalībnieki, savukārt svētku pēdējās dienas vakarā Mežaparka estrādē notiek noslēguma koncerts. Visu svētku garumā pilsētas parkos, koncertzālēs, izstāžu zālēs un citās publiskās vietās notiek koncerti, izstādes, amatnieku tirdziņi un citi svētku pasākumi.
Latvijas dziesmu svētku tradīcijas, līdztekus Igaunijas dziesmu svētku un Lietuvas dziesmu svētku tradīcijām, kopš 2003. gadā ir iekļautas UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.