Vladimirs Svjatoslavičs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь, ukraiņu: Володимир Святославич, krievu: Владимир Святославич, baltkrievu: Уладзімір Святаславіч; dzimis ap 960. gadu, miris 1015. gada 15. jūlijā) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988. vai 989. gadā Krimā pieņēma kristīgo ticību un sāka pārveidot rusu pagānu valsti Gardarīki par kristīgo Kijivas Krievzemi.
Vladimirs Svjatoslavičs Valdamarr Володимеръ Святъславль | |
---|---|
6. Kijivas lielkņazs | |
Amatā 980. gada 11. jūnijā — 1015. gada 15. jūlijā | |
Priekštecis | Jaropolks Svjatoslavičs |
Pēctecis | Svjatopolks Vladimirovičs |
Novgorodas kņazs | |
Amatā 970. gads — ap 988. gadu | |
Priekštecis | Svjatoslavs Igorevičs |
Pēctecis | Višeslavs Vladimirovičs |
| |
Dzimšanas dati |
ap 958. gadu Budotino pie Pleskavas[1] (tagad Krievija) |
Dzīves vieta | Kijiva - Veļikijnovgoroda - Norvēģija - Veļikijnovgoroda - Kijiva |
Miršanas dati |
1015. gada 15. jūlijā Berestovo pie Kijivas (tagad Ukraina) |
Apglabāts | Desmitās tiesas baznīca, Kijivā, mūsdienās - nezināmā vietā |
Tēvs | Svjatoslavs Igorevičs |
Māte | Maluša |
Dzīvesbiedrs(-e) | Rogneda Rogvolodovna, Bizantijas Anna, vēl četras sievas |
Bērni | 13 dēli, 10 meitas |
Reliģija | pagānisms, vēlāk kristietība |
Kaut arī viņa kristītais vārds bija Vasilijs (grieķu: Βασίλειος), valdnieks turpināja lietot savu pagānisko vārdu "Valdemārs" jeb "Vladimirs". Krievu historiogrāfijā tiek godāts kā Vladimirs Lielais, Svētais Vladimirs un Vladimirs Kristītājs, bet biļinās — Vladimirs Krāšņā Saulīte (krievu: Владимир Красное Солнышко). Tā kā ieviesa kristietību Krievzemē pirms Lielās shizmas, arī katolismā tiek uzskatīts par vienu no svētajiem.