Zinātniskā fantastika
From Wikipedia, the free encyclopedia
Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.), bet atšķirībā no, piemēram, fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu. Jāatzīmē gan, ka gandrīz vienmēr šis zinātniskais pamatojums ir vairāk vai mazāk hipotētisks, spekulatīvs un ne vienmēr ir tiešām zinātniski precīzs.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Zinātniskā fantastika" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Lielākajai daļai zinātniskās fantastikas darbu galvenā ir izklaides funkcija, tāpēc bieži vien zinātniskās fantastikas literatūra tiek uzskatīta par masu literatūru, filmas — par maznozīmīgām un mazvērtīgām, taču ir arī daudzi zinātniskās fantastikas darbi, kas atzīstami par mākslinieciski augstvērtīgiem, piemēram, Oldesa Hakslija romāns "Brīnišķīgā jaunā pasaule", režisora Stenlija Kubrika filma "2001: Kosmosa odiseja" un citi.
Daudzi zinātniskās fantastikas darbi ir savā ziņā pētnieciska vai pat brīdinoša rakstura. Tā, piemēram, tajos var tikt aplūkota zinātnes un tehnoloģiju attīstības ietekme uz cilvēci vai indivīdu, sekas saskarsmei ar ārpuszemes civilizācijām, pārapdzīvotības problēma, totalitāru režīmu izveidošanās nākotnē (skat. arī rakstu Antiutopija) u.tml.
Pasaulē 20. gadsimtā dominē angļu valodā rakstītā zinātniskā fantastika, lai gan tā visai spēcīgi attīstīta arī ārpus ASV un Lielbritānijas, piemēram, Polijā, Japānā, Krievijā un citur. Starptautisku atpazīstamību ieguvuši visai maz rakstnieku, kas neraksta angļu valodā; var minēt tādus autorus kā poliski rakstošo Staņislavu Lemu, krieviski rakstošos Arkādiju un Borisu Strugackus, francūzi Fransisu Karsaku (viņa darbi gan nav tulkoti angļu valodā), vācieti Herbertu V. Franki.