Zivju gārnis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Zivju gārnis jeb dzēse[1] (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea). Sugai ir 4 pasugas. Zivju gārnim ir plašs izplatības areāls, tas mājo Eirāzijā no Rietumeiropas līdz Mandžūrijai un Indijai, kā arī Āfrikā. Ziemeļu daļā ligzdojošie putni ir gājputni, kas ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša un Āzijas dienvidos.[2] Daļa putnu pārziemo ligzdošanas apgabalos.[3] Vasarā Norvēģijā to var novērot pat aiz polārā loka gar jūras krastu. Latvijā zivju gārnis ir parasts ligzdotājs un caurceļotājs, tas sastopams izkliedēti visā teritorijā. Tā tuvākais radinieks ir lielais zilais gārnis (Ardea herodias), kas dzīvo Ziemeļamerikā.
Zivju gārnis Ardea cinerea (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Pelikānveidīgie (Pelecaniformes) |
Dzimta | Gārņu dzimta (Ardeidae) |
Apakšdzimta | Gārņu apakšdzimta (Ardeinae) |
Ģints | Gārņi (Ardea) |
Suga | Zivju gārnis (Ardea cinerea) |
Izplatība | |
Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu kā nometnieks | |
Zivju gārnis Vikikrātuvē |
Latvijā ligzdo apmēram 1100—1500 zivju gārņu pāri. Pēdējos gados ligzdojošo pāru skaits pieaug.[3] Lielākā daļa no Latvijā ligzdojošiem zivju gārņiem ziemā dodas uz dienvidiem, bet daži īpatņi mēdz pārziemot, biežāk Kurzemē un Rīgas apkārtnē. Ziemotāju skaits ir saistīts ar laika apstākļiem ziemā (siltākās ziemās to skaits ir lielāks, bet aukstās — mazāks), tomēr kopumā pēdējos gados tas pieaug un šobrīd Latvijā regulāri ziemo no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem zivju gārņu.[3]