Ķekava (upe)

Ķekava (arī Ķekaviņa, augštecē Bakāne)^[1][2] ir Daugavas kreisā pieteka Ķekavas novadā. Sākas Baldones mežos^[3] pie Ģediņkalna dienvidos no Skurbeniekiem. Tek uz rietumiem, pēc tam uz ziemeļiem pa Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumu, pie ietekas – pa Tīreļu līdzenumu. Augštecē un vidustecē pārsvarā tek pa mežainu apvidu ar zemiem purvainiem krastiem. Lejtecē krasti augstāki. Daudz iztaisnotu posmu.^[4] Ietek Sausajā Daugavā pie Ķekavas. Lielākās pietekas: Sūnupīte (8 km), Butleru strauts, Zites strauts, Mellais strauts, Ķežupīte. Pie Jenčiem no Ķekaviņas atzarojas Upmalnieku grāvis, kas to savieno ar Misu. Ar Misu Ķekavu savieno arī Daugavas—Misas kanāls, kas pievienojas upei aiz Rīgas apvedceļa A5 šķērsošanas un palu laikā novada uz Misu Ķekavas un daļēji arī Daugavas ūdeņus.^[5]

Ķekava
Ķekava pie Ķekavas
izteka ieteka
Izteka	pie Ģediņkalna 56°43′26″N 24°29′56″E
Nosaukums augštecē	Bakāne, Ķekaviņa
Ieteka	Sausā Daugava 56°49′54″N 24°14′21″E
Caurteces valstis	Latvija
Garums	29 km
Kritums	30,5 m
Baseina platība	168,6 km²
Galvenās pietekas	Sūnupe, Butleru strauts
Ķekava Vikikrātuvē

Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Baldones un Ķekavas pilsētas. Upi šķērso autoceļi A5, A7, P89, P91, P137.

Tūrisms

Upes galvenais laivojamais maršruts ir 12 km garš no Jeņčiem īsi pirms A7 (Via Baltica) krustojuma līdz Ķekaviņas līcim Ķekavā.^[6] Otrs maršruts Ķekavā līdz Daugavai ir laivojams tikai dažas stundas gadā, kad atver Ķekaviņas dambja slūžas. Kopš 1980. gadiem šeit organizē slaloma nobraucienus.^[6]

Šis Ķekaviņas dambis ir šķērslis lašveidīgo zivju migrācijai uz nārsta vietām, kopš Rīgas HES nobloķējusi tām ceļu augšup pa Daugavu.^[7]

Attēli

• 
  Pavasara pali Ķekavā
• 
  Ķekaviņa Baldonē, Ceriņu parkā
• 
  Ķekaviņa Baldonē pie Līču ielas
• 
  Tiltiņš Ķekavā
• 
  Skats no Ķekavas brāļu kapiem