Žūpu Bērtulis

Žūpu Bērtulis (sākotnēji — Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts) ir Aleksandra Johana Stendera lokalizēta luga. Pirmā latviski iespiestā luga.^[a]

Teātra izrādei veltīts piemiņas akmens

Lugas pamatā ir dāņu rakstnieka Ludviga Holberga luga "Kalnu Jepe" (Jeppe paa Bjerget), kuru Stenders 1790. gadā iztulkojis ar nosaukumu "Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts",^[b] turpmākajos izdevumos luga tika nosaukta par "Žūpu Bērtuli". Šī ir joku luga par zemnieku, kas pēc pamošanās no reibuma sevi iedomājas par muižnieku. Darbā īpašs uzsvars likts uz žūpības netikuma apkarošanu.^[2]

Luga vispirms bija domāta tikai lasīšanai, tomēr vēlāk tikusi arī uzvesta.^[2] 1868. gada 2. jūnijā Strēlnieku dārzā celtajā vācu Strēlnieku biedrības vingrošanas zālē Turnhalle, Rīgā,^[3] ar šīs lugas iestudējumu tika atklāts pirmais latviešu teātris,^[2] tas tiek uzskatīts par latviešu profesionālā teātra sākumu.^[4] Par lugas iestudējumu "Mājas Viesī" tika rakstīts: "Kas vien šo kumēdiņu stāstu lasījis un pazīst, tas nekavēsies uz skatīšanos nākt".^[2]

1993. gada 2. jūnijā tika atklāta teātra izrādei veltīta piemiņas zīme — sarkanbrūns granīta laukakmenī veidota piemiņas zīme. Autors ir tēlnieks Oļegs Skarainis. Akmens ir 2,1 m augsts, 1,3 m plats, 1,5 m biezs. Tika uzstādīta Strēlnieku biedrības ēkas un Turnhalle atrašanās vietā, 2000. gadā akmens tika pavērsts pret Kongresu namu.^[3]

Piezīmes

1. Pirmā oriģinālluga latviešu valodā ir Kārļa Gotharda Elferfelda "Tā dzimšanas diena"^[1]
2. Vecajā ortogrāfijā: "Lustes-Spehle no Zemmneeka, kas par Muischneeku tappe pahrwehrsts"