Žoress Alfjorovs

Žoress Alfjorovs (krievu: Жоре́с Ива́нович Алфёров; baltkrievu: Жарэс Iванавiч Алфёраў; dzimis 1930. gada 15. martā, miris 2019. gada 2. martā) bija Baltkrievijā dzimis krievu fiziķis. 2000. gadā ieguvis Nobela prēmiju fizikā par pētījumiem heterogēno pusvadītāju tehnoloģijās.^[1] Krievijas Valsts domes deputāts no 1995. g. (sākotnēji frakcijā "Mūsu mājas — Krievija", vēlāk KFKP).

Žoress Alfjorovs Жорес Иванович Алфёров Personīgā informācija Dzimis 1930. gada 15. martā Vitebska, Baltkrievijas PSR, PSRS ( Baltkrievija) Miris 2019. gada 2. martā (88 gadi) Sanktpēterburga,  Krievija

Zinātniskā darbība Zinātne pusvadītāju fizika Darba vietas Jofes Fizikāli-tehniskais institūts Alma mater Ļeņingradas Elektrotehniskais institūts Sasniegumi, atklājumi heterotranzistori Apbalvojumi 2000. gada Nobela prēmija fizikā

Alfjorovs dzimis Vitebskā, Baltkrievijā. Tēvs baltkrievs Ivans Karpovičs Alfjorovs, māte ebrejiete Anna Vladimirovna Rozenblūma. Savu dēlu viņi nosauca par godu franču sociālistam Žanam Žoresam. Vecākais brālis Markss bija nosaukts par godu Kārlim Marksam.^[2]

1952. gadā Alfjorovs pabeidza studijas Ļeņingradas Elektrotehniskajā institūtā. 1953. gadā sāka strādāt Jofes Fizikāli-tehniskajā institūtā Ļeņingradā. 1961. gadā aizstāvēja tehnoloģiju zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1970. gadā kļuva par fizikas un matemātikas zinātņu doktoru. 1979. gadā Alfjorovs kļuva par PSRS Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, bet 1991. gadā par Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi. No 1987. gada līdz 2003. gadam bija Jofes Fizikāli-tehniskā institūta direktors.

Alfjorova pētījumi devuši ieguldījumu heterogēno pusvadītāju tehnoloģiju attīstībā, īpaši lāzeru, Saules bateriju, mirdzdiožu izstrādāšanā. Alfjorovs sarakstījis vairāk kā 500 zinātniskos darbus un 3 monogrāfijas. Viņš ir 50 izgudrojumu autors.