1974. gads
gads From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
1974. (MCMLXXIV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
Remove ads
Notikumi
Janvāris
- 18. janvāris — Izraēla parakstīja līgumu atvilkt spēkus no Suecas kanāla rietumkrasta.
- 27. janvāris — pēc tam, kad Brisbenas upe Austrālijā pārrāva aizsargdambi, applūda daļa Brisbenas pilsētas.
Februāris
- 11. februāris — naftas krīze: ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers publiskoja Neatkarības projektu, kas nodrošinātu ASV enerģētisko neatkarību.
Marts
- 3. marts — Turcijas lidsabiedrības lidmašīna DC-10 reisā no Parīzes uz Londonu nogāzās mežā netālu no Parīzes; bojā gāja visi 346 pasažieri un apkalpes locekļi.
- 5. marts — Izraēlas pēdējie bruņotie spēki atstāja Suecas kanāla rietumkrastu.
- 8. marts — Parīzē tika atvērta "Šarla de Golla" lidosta.
- 17. marts — naftas krīze: arābu naftas eksportētājvalstis, izņemot Lībiju, paziņoja par naftas embargo beigām pret ASV.
- 29. marts — kosmosa zonde Mariner 10 sasniedza Merkuru.
- 31. marts — dibināta Apvienotās Karalistes lidsabiedrība British Airways.
Aprīlis
- 6. aprīlis — Anglijas pilsētā Braitonā notiekošajā Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Zviedrijas grupa ABBA ar dziesmu "Waterloo".
- 25. aprīlis — Portugāles galvaspilsētā Lisabonā sākas Neļķu revolūcija.
Maijs
Jūnijs
- 1. jūnijs — izveidota Bahamas Centrālā banka.
- 13. jūnijs — Vācijas Federatīvajā Republikā sākās 1974. gada FIFA pasaules kauss futbolā.
Jūlijs
- 7. jūlijs — Vācijas Federatīvā Republika ar rezultātu 2:1 uzvarēja Nīderlandes valstsvienību un kļuva par FIFA kausa ieguvējiem.
- 27. — 30. jūlijs — Votergeitas skandāls: ASV Pārstāvju palāta apsūdzēja ASV prezidentu Ričardu Niksonu taisnīguma apturēšanā, varas ļaunprātīgā izmantošanā un Kongresa nicināšanā.
Augusts
- 8. augusts — Votergeitas skandāls: ASV prezidents Ričards Niksons paziņoja, ka atkāpsies no amata nākamajā dienā.
- 9. augusts — Ričards Niksons kļuva par pirmo ASV prezidentu, kas atkāpies no amata; viceprezidents Džeralds Fords kļuva par 38. prezidentu.
- 15. augusts — Seulā, Dienvidkorejā atvērta pirmā metro līnija.
Septembris
- 8. septembris — Votergeitas skandāls: ASV prezidents Džeralds Fords valsts vārdā Ričardam Niksonam piedeva Votergeitas noziegumus.
Oktobris
- 30. oktobris — The Rumble in the Jungle boksa cīņa kura notika Kinšasā, Zairā, kur Muhameds Ali uzvarēja Džordžu Formenu ar astotā raunda nokautu.
Novembris
Decembris
- 2. decembris — zonde Pioneer 11 veica Jupitera pārlidojumu.
- 24. — 25. decembris — Klusā okeāna ciklons Treisija gandrīz pilnībā iznīcināja Austrālijas pilsētu Dārvinu; bojā gāja 71 cilvēks.
Remove ads
Dzimuši
- Janvāris
- 4. janvāris — Armins Cegelers (Armin Zöggeler), Itālijas kamaniņu braucējs
- 23. janvāris — Džeks Fišers (Jack Fischer), ASV kosmonauts
- 30. janvāris — Olīvija Kolmane (Olivia Colman), angļu aktrise
- Februāris
- 7. februāris — Stīvs Nešs (Stephen John Nash), Kanādas basketbolists
- 9. februāris — Žordi Kruifs (Jordi Cruijff), Nīderlandes futbolists
- 13. februāris — Robijs Viljamss (Robbie Williams), angļu dziedātājs
- 20. februāris — Jeļena Jakovļeva, Latvijas tenisa trenere
- 22. februāris — Džeimss Blants (James Blunt), angļu dziedātājs
- Marts
- 14. marts — Eva Martina (Eva Martín), spāņu aktrise
- 15. marts — Ieva Tāre, latviešu basketboliste
- 17. marts — Dorins Rečans (Dorin Recean), Moldovas premjerministrs
- 27. marts — Gaiska Mendjeta (Gaizka Mendieta Zabala), basku futbolists
- Aprīlis
- 1. aprīlis — Paolo Betīni (Paolo Bettini), itāliešu riteņbraucējs
- 9. aprīlis — Dženna Džeimsone (Jenna Jameson), ASV pornoaktrise un uzņēmēja
- 13. aprīlis — Rūbens Ēstlunds (Ruben Östlund), zviedru kinorežisors un scenārists
- 18. aprīlis — Edgars Raits (Edgar Wright), angļu režisors un scenārists
- 28. aprīlis — Penelope Krusa (Penélope Cruz), spāņu aktrise
- 29. aprīlis — Valters Villadei (Walter Villadei), Itālijas inženieris, kosmonauts
- Maijs
- 11. maijs — Benuā Mažimels (Benoît Magimel), Francijas aktieris
- 16. maijs — Laura Pauzīni (Laura Pausini), itāļu dziedātāja,
- 22. maijs — Arsēnijs Jaceņuks (Арсеній Яценюк), ukraiņu politiķis
- 23. maijs — Manuela Švēziga (Manuela Schwesig), vācu politiķe
- 28. maijs — Romēns Diriss (Romain Duris), franču aktieris
- 30. maijs — Andrī Radzualina (Andry Rajoelina), Madagaskaras prezidents
- Jūnijs
- 7. jūnijs — Bērs Grilss (Bear Grylls), britu piedzīvojumu meklētājs
- 23. jūnijs — Džoels Edžertons (Joel Edgerton), Austrālijas aktieris un kinorežisors
- Jūlijs
- 1. jūlijs:
- Maksims Sušinskis (Максим Юрьевич Сушинский), krievu hokejists
- Džefersons Peress (Jefferson Pérez), Ekvadoras vieglatlēts, soļotājs
- 8. jūlijs — Andrejs Mezins (Андрэй Мезiн), Baltkrievijas hokejists
- 29. jūlijs — Džošs Rednors (Josh Radnor), ASV aktieris
- 30. jūlijs — Hilarija Svonka (Hilary Swank), ASV kinoaktrise
- Augusts
- 7. augusts:
- Maikls Šenons (Michael Shannon), amerikāņu aktieris
- Andrejs Štolcers, Latvijas futbolists
- 10. augusts — Aleksandrs Zubkovs (Александр Юрьевич Зубков), krievu bobslejists
- 19. augusts — Sergejs Rižikovs (Сергей Николаевич Рыжиков) Krievijas kosmonauts
- Septembris
- 3. septembris — Martins Gerbers (Martin Gerber), Šveices hokejists
- Oktobris
- 8. oktobris — Zorans Zaevs (Зоран Заев), Maķedonijas premjerministrs
- Novembris
- 8. novembris — Metjū Rīss (Matthew Rhys), velsiešu kinoaktieris
- 9. novembris — Alesandro Del Pjēro (Alessandro Del Piero), itāļu futbolists
- 11. novembris — Leonardo Di Kaprio (Leonardo DiCaprio), ASV aktieris
- 13. novembris — Sergejs Rjazanskis (Сергей Николаевич Рязанский), Krievijas kosmonauts
- 15. novembris — Seržiu Konseisau (Sérgio Conceição), portugāļu futbolists un treneris
- 18. novembris — Peters Sūlbergs (Petter Solberg), norvēģu autosportists
- Decembris
- 23. decembris — Tamazs Pertija (თამაზ პერტია), Gruzijas futbolists, treneris
- 29. decembris — Jevgeņijs Tarelkins (Евгений Игоревич Тарелкин), Krievijas kosmonauts
Remove ads
Miruši
- 18. janvāris — Bills Fingers (Bill Finger), amerikāņu komiksu rakstnieks (dzimis 1914. gadā)
- 4. februāris — Liliāna Ronketi (Liliana Ronchetti), itāliešu basketboliste (dzimusi 1927. gadā)
- 2. aprīlis — Žoržs Pompidū (Georges Pompidou), Francijas premjerministrs un prezidents (dzimis 1911. gadā)
- 2. jūnijs — Voldemārs Jākobsons, latviešu tēlnieks (dzimis 1899. gadā)
- 11. jūnijs — Juliuss Evola (Julius Evola), itāļu filozofs (dzimis 1898. gadā)
- 18. jūnijs — Georgijs Žukovs (Георгий Жуков), PSRS maršals (dzimis 1896. gadā)
- 1. jūlijs — Huans Perons (Juan Perón), argentīniešu politiķis (dzimis 1895. gadā)
- 29. jūlijs — Ērihs Kestners (Erich Kästner), vācu rakstnieks (dzimis 1899. gadā)
- 26. augusts — Čārlzs Lindbergs (Charles Lindbergh), ASV aviators (dzimis 1902. gadā)
- 2. septembris — Konstantīns Raudive, latviešu filozofs, parapsihologs (dzimis 1909. gadā)
- 21. septembris — Volters Brenans (Walter Brennan), amerikāņu aktieris (dzimis 1894. gadā)
- 9. oktobris — Oskars Šindlers (Oskar Schindler), ebreju glābējs (dzimis 1908. gadā)
- 20. oktobris — Dāvids Oistrahs (Давид Ойстрах), padomju vijolnieks (dzimis 1908. gadā)
- 13. novembris — Vitorio De Sika (Vittorio De Sica), itāļu kinorežisors (dzimis 1901. gadā)
- 25. novembris — Niks Dreiks (Nick Drake), angļu dziedātājs un komponists (dzimis 1948. gadā)
- 14. decembris — Volters Lipmens (Walter Lippmann), amerikāņu žurnālists (dzimis 1889. gadā)
Nobela prēmijas
Kalendārs
![]() |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1974. gads |
![]() | Šis ar laika mērīšanu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Remove ads
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads