5G

5G (angļu: 5th generation) ir piektās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģiju standarts, kas turpina 3G/4G (IMT-2000/IMT-Advanced) attīstību un Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) klasifikācijā ir definēts kā IMT-2020. Tas paredzēts, lai nodrošinātu būtiski lielāku datu pārraides ātrumu (teorētiski līdz aptuveni 20 Gbit/s), ievērojami zemāku latentumu (līdz apmēram 1 ms) un daudz lielāku tīkla ietilpību un pieslēgto ierīču blīvumu salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm, īpaši 4G (LTE) tīkliem. Salīdzinot ar 4G, 5G izmanto plašāku frekvenču spektru (no zemām joslām zem 1 GHz līdz milimetru viļņu diapazonam virs 24 GHz), elastīgākas kanālu joslas, jaunus radio interfeisus un virkni tīkla arhitektūras jauninājumu. To vidū ir milimetru viļņu izmantošana, masīvās vairākantenu sistēmas (massive MIMO), staru formēšana (beamforming), uzlaboti, virtualizēti tīkla kodoli un tā sauktā tīkla segmentēšana (network slicing), kas ļauj vienā un tajā pašā fiziskajā infrastruktūrā veidot dažādus loģiskos tīklus ar atšķirīgām prasībām. Tas ļauj 5G tīkliem nodrošināt vairāku gigabitu sekundē augšupielādes un lejuplādes ātrumus, tipiskos lietojumos latentumu zem 10 ms, kā arī savienojamību miljoniem ierīču uz vienu kvadrātkilometru, kas ir būtiski lietu interneta (IoT) un viedo pilsētu risinājumiem.

5G standartizāciju pamatā veic 3rd Generation Partnership Project (3GPP), kas izstrādā radio piekļuves (NR – New Radio) un kodoltīkla tehniskās specifikācijas, savukārt ITU caur IMT-2020 regulējumu nosaka globālos prasību ietvarus, sagaidāmos veiktspējas kritērijus un veic kandidāttehnoloģiju atbilstības izvērtēšanu. ITU un 3GPP definē trīs pamatlietošanas kategorijas, tas ir, uzlaboto mobilo plašsaiti (enhanced Mobile Broadband, eMBB), ultrauzticamos zema latentuma sakarus (Ultra-Reliable Low-Latency Communications, URLLC) un masveida mašīntipa sakarus (massive Machine-Type Communications, mMTC). Šie trīs virzieni aptver gan klasisku augstas caurlaidības mobilo internetu un multimediju lietojumus, gan zema latentuma reāllaika risinājumus, piemēram, autonomajiem transportlīdzekļiem un rūpnieciskajai automatizācijai, gan masīvu lietu interneta (mIoT) izvietojumus ar ļoti lielu savienoto ierīču blīvumu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 5G.