Aizsaules iela (Rīga)

Aizsaules iela Rīgā atrodas Ziemeļu rajonā, Mežaparka apkaimē. Tā ved no Gaujas ielas līdz Pirmajiem meža kapiem. No 19. un 20. gadsimta mijas Rīgas ielu sarakstā kā daļa no Milgrāvja ceļa, bet no 1913. gada kā ceļš uz kapiem, kurš posmā aiz Varoņu ielas turpinājās līdz Inčukalna ielai ar vārtiem norobežota kapu ceļa veidā. Ielas kopējais garums ir 618 metri.^[1]

Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Aizsaules iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aizsaules iela
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Ziemeļu rajons
Apkaime	Mežaparks
Garums	618 m[1]
Segums	bruģis
Aizsaules iela Vikikrātuvē

Nosaukumi

1913. gada 9. novembrī Meža kapu komisija lūdza pilsētas valdi nosaukt ielu, kas ved uz Meža kapiem, par Meža kapu ceļu un to apgaismot. 1913. gada 30. novembrī pilsētas valdes nolēma nosaukt ielu, kas ved no Pletenbergas ielas (tagadējā Gaujas iela) līdz Meža kapiem par Kapsētas prospektu un apgaismot ar lākturiem. 1932. gada 2. maijā iela nosaukta par Aizsaules ielu, Otrā pasaules kara laikā tai bija vācisks nosaukums Ewigkeitsstr., un savukārt 1950. gada 7. jūnijā tā pārdēvēta par Bērzu aleju. Nosaukums Aizsaules iela atjaunots 1990. gada 20. aprīlī.

Objekti

Gaujas un Aizsaules ielas stūrī atrodas 1939. gadā celtais lielais kiosks. Agrāk te bija smilšains laukums, ko apkārtnes bērni izmantoja sporta spēlēm. Ielā atrodas arī apbedīšanas pakalpojumu firma un Rīgas kapsētu pārvalde, kā arī Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas miršanas reģistrācijas sektors.

Raiņa kapi

Raiņa kapi atklāti un nosaukti Raiņa vārdā 1929. gada 15. aprīlī, kad tur apbedīts dzejnieks Rainis jeb īstajā vārdā Jānis Pliekšāns. Pie Raiņa kapa 1935. gadā uzcelts sarkana granīta piemineklis, kura autors ir tēlnieks Kārlis Zemdega. Raiņa kapu ieejas vārti celti 1929. gadā pēc arhitekta A.Birznieka projekta. Kapi tautā sākotnēji saukti par "bezdievju kapiem", jo 1925. gadā tur sāka apbedīt pie draudzēm nepiederošus aizgājējus.

Brāļu kapi

Rīgas Brāļu kapi atrodas starp Aizsaules un Varoņu ielām. Brāļu kapu skulpturālais ansamblis izbūvēts no 1924. gada līdz 1936. gadam.

I Meža kapi

Zeme kapu izveidošanai Mežaparka dienvidu daļā piešķirta 1910. gada 29. decembrī. 1912. gadā tā sadalīta nomā septiņām Rīgas draudzēm. Pie Aizsaules ielas atradās Sv.Ģetrūdes draudzes, Sv.Jēkaba draudzes, kā arī Doma un Reformātu draudzes kapi. 30. gadu otrajā pusē visa šī zeme kļuva par Rīgas pilsētas īpašumu. Pēc arhitekta Georga Kūfalta ieceres kapi izveidoti kā parks ar galveno aleju, sānu alejām un līkumoties celiņiem starp tām. Meža kapu kapliča un administratīvā ēka uzcelta 1913. gadā. I Meža kapi ir izcils dārzu mākslas un memoriālās celtniecības piemineklis.

Sabiedriskais transports

Pa pašu Aizsaules ielu sabiedriskais transports nekursē, taču nokļūt līdz tai var ar vairākiem sabiedriskajiem transportiem.

• 11. maršruta tramvajs, kas kursē Stacijas laukums—Mežaparks.
• 9. autobusu maršruts, kas kursē Abrenes iela—Mežaparks.
• 48. autobusu maršruts, kas kursē Pļavnieku kapi—Sarkandaugava.

Skatīt arī

• Mežaparks
• Brāļu kapi