Alkoholiskie dzērieni
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Alkoholiskie dzērieni ir dzērieni ar vismaz 1,5 tilpumprocentiem (tilp.%) etilspirta, kas parasti iegūts kartupeļu, graudu, augļu, ogu un/vai medus ogļhidrātu spirta rūgšanā.[1]

Alkohola vēsture ir ļoti sena. Cilvēki alkoholiskos dzērienus varētu būt sākuši lietot un gatavot jau kopš pašiem pirmsākumiem, kad parādījušies augļi un ogas, un rauga iedarbībā tie sākuši rūgt.[1] Baltiem no alkoholiskajiem dzērieniem bijis izplatīts medus, miestiņš, dzersis un vēlāk arī alus.
Remove ads
Iedalījums
Alkoholiskos dzērienus pēc stipruma jeb etilspirta satura iedala:
- mazalkoholiskajos dzērienos (1,8—7 etilspirta tilp.%), pie kuriem lielākoties pieder dažādi ali un sidri;
- vidēji stiprajos dzērienos (8—18 tilp.%), pie kuriem iedalāmi augļu un ogu vīni;
- stiprajos dzērienos (>18 tilp.%), pie kuriem pieskaita punšus, aperitīvus, uzlijas, liķierus, degvīnu, balzamu, džinu, konjaku, rumu, viskiju u.c.[1]
Vāji alkoholiskos dzērienus iegūst parastajā spirta rūgšanā, bet stipri alkoholiskos dzērienus — pārtvaicējot spirta rūgšanas produktus.
Remove ads
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads