Andrē Žids

Andrē Pols Gijoms Žids (franču: André Paul Guillaume Gide; dzimis 1869. gada 22. novembrī, miris 1951. gada 19. februārī) bija franču rakstnieks.

Andrē Žids André Gide Andrē Žids 1920. gadā Personīgā informācija Dzimis 1869. gada 22. novembrī Parīze, Francija Miris 1951. gada 19. februārī (81 gads) Parīze, Francija Paraksts

Literārā darbība Apbalvojumi Nobela prēmija literatūrā (1947) Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Biogrāfija

1947. gadā Žids saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

A. Žids pazīstams ar saviem morāles un tikumības problemātikai veltītajiem, kā arī autobiogrāfiskajiem darbiem. Viņa populārākie darbi ir Les Nourritures terrestres, L'Immoraliste, La Porte étroite, Les Caves du Vatican, La Symphonie pastorale ("Pastorālā simfonija", 1925), Corydon, Les Faux-monnayeurs ("Naudas viltotāji"), Si le grain ne meurt ("Ja grauds nemirst", 1924), Retour de l'U.R.S.S. ("Atgriešanās no PSRS", 1936), Journal intime - Et Nunc Manet In Te ("Dienasgrāmata — un tagad viņa dzivo tevī", 1951)^[1].

Darbi latviešu tulkojumos

• Pastorālā simfonija. Tulk. V. Strēlerte. Stokholma: Daugava, 1949; 2. izd. 1950; 3. id. 1994.
• Sievu skola. Roberts. Ženevjēva. Tulk. V. Strēlerte. Stokholma: Daugava, 1951, 2. izd. Rīga: Avots, 1993.
• Pazudušā dēla atgriešanās. Tulk. M. Silmale. Avots, 1988, Nr. 3.
• Atgriešanās no Padomju Savienības. Tulk. I. Gailāns. Avots, 1989, Nr. 3.
• Naudas viltotāji. Tulk. S. Jaunarāja. Rīga: Artava, 1994.
• Ja grauds nemirst. Tulk. J. Grostiņa. Rīga: Atēna, 2012.