Baltinavas pagasts

Baltinavas pagasts ir teritoriāla teritorija Balvu novadā, Latgalē, 253 km no Rīgas Krievijas pierobežā. Robežojas ar Ludzas novada Salnavas pagastu, Balvu novada Tilžas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Baltinava (pagasta centrs), Demerova, Obeļova, Žeikari.

Baltinavas pagasts
Karogs Ģerbonis
Novads:	Balvu novads
Centrs:	Baltinava
Kopējā platība:[1]	186,3 km2
• Sauszeme:	183,1 km2
• Ūdens:	3,1 km2
Iedzīvotāji (2025):[2]	837
Blīvums (2025):	4,6 iedz./km2
Baltinavas pagasts Vikikrātuvē

No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Baltinavas novads. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva jaunajā Balvu novadā.

Daba

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, austrumdaļa — Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā.^[3] Reljefs — viļņots līdzenums ar atsevišķiem pauguriem.^[4]

Reljefa formas

Brieksīnes kalns (128 m vjl), Greiziekalni, Jorzovas kalns (126,5 m), Kapu kalns, Kapčuka kalns, Koraba kalns, Majaka kalns, Puncuļovas pilskalns (124 m), Rubuļa kalns, Sila kalns, Svātais kalns, Zvonu kalni.

Hidrogrāfija

Ūdensteces

Asarovas riucs, Aukupeite, Diukšupe, Griušļova, Iudrupe, Kaņepe, Krākupe, Kūkova, Kupsa, Nārstes riucs, Pazlauga, Peisa riucs, Požarīnes riucs, Puncuļova, Smiltine, Supenka, Vīksnas grāvis, Zvaiga.

Ūdenstilpes

Baltinavas dīķis, Lobvordeits, Motrīnes ezers, Mozais ezers, Obeļovas ezers, Pazlauka, Puncuļovas ezers, Svātiunes ezers, Zaprūds.

Purvi

Greivas purs (484 ha), Dansku pūrs, Peisa pūrs, Sapronaukas pūrs, Vierša pūrs.

Dabas aizsardzība

Pagasta teritorijā atrodas neliela dabas parka Numernes valnis daļa. Pagasta teritorijā atrodas dabas liegums Motrines ezers. Valsts aizsardzībā atrodas Baltinavas aleja.

Vēsture

Baltinavas novada ģerbonis 2011—2021.

Baltinavas novada karogs 2011—2021, pārveidots par pagasta karogu^[5][6]

Līdz 1224. gada Tālavas un Adzeles dalīšanai mūsdienu Baltinavas pagasta teritorijā atradās Adzeles zemes Ābelenes pilsnovads (Abelen). 13.-16. gadsimtā tas atradās Rīgas arhibīskapijas Marienhauzenas pilsnovada, 17.-18. gadsimtā Inflantijas vaivadijas Viļakas stārastijas, 19. gadsimtā Vitebskas guberņas Ludzas apriņķa teritorijā.

Puncuļavā atradušies divi pilskalni — Alotāju kalns un Puncuļu pilskalns.^[7]

1695. gadā Keišu ciemā uz rietumiem no Baltinavas tika atvērta pirmā katoļu koka baznīca. Vēlāk to pārcēla uz Baltinavu.^[4]

1920. gada zemes reformas gaitā Baltinavas muižas zemes sadalīja 65 vienībās 977 ha kopplatībā, Šķilbēnu muižu sadalīja 39 vienībās 528 kopplatībā, bet Orlovas muižu sadalīja 69 vienībās 1279 ha kopplatībā.^[7]

1935. gadā Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagasta platība bija 149,5 km² un tajā dzīvoja 8195 iedzīvotāji.^[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Baltinavas, Bukstu, Demerovas, Kukovas, Kvašņevas, Obeļevas un Pazlaukas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.^[4]

Baltinavas ciems ietilpa Viļakas apriņķī (1945—1949), tad Kārsavas (1949—1962) un Balvu (1962—2009). rajonos. Baltinavas ciemam 1959. gadā pievienoja Demerovas ciema kolhoza «Novij putj» teritoriju, 1960. gadā — likvidēja Obeļovas ciema padomi ar kolhozu "Ezermala", Pazlaukas ciema padomi ar kolhozu "Dzintars" un Kvašņevas ciema padomi, apvienojot Baltinavas ciema padomē un izveidojot padomju saimniecību «Baltinava». Kolhoza «Daugava» teritoriju pievienoja Kalniešu ciemam. 1971. gadā kolhoza «Novij putj» teritoriju pievienoja Upītes ciemam. 1977. gadā Baltinavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Upītes ciema, daļu Malnavas ciema, bet daļu teritorijas pievienoja Salnavas ciemam.^[8] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Baltinavas pagastu reorganizēja par Baltinavas novadu. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva Balvu novadā.

Teritoriālais iedalījums

Iedzīvotāji

1935. gadā Baltinavas pagastā 87% iedzīvotāju bija latvieši, 10% — krievi, 2% — ebreji (gandrīz visi no pēdējiem dzīvoja Baltinavā).^[9] 8195 iedzīvotāji dzīvoja 1492 sētās. 81% iedzīvotāju bija Romas katoļi, 13% — grieķu katoļi.^[9] 2000. gadā pagastā no 1688 iedzīvotājiem bija 82% latviešu un 15% krievu, iedzīvotāju blīvums bija krities no gandrīz 50 līdz 9 cilv/km².^[3]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 3 500 —     1935 9 325 +2.61% 1959 4 000 −3.47%	Gads Iedz. ±% g.p. 1965 3 725 −1.18% 1979 2 578 −2.59% 1989 1 881 −3.10%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 1 688 −0.98% 2010 1 351 −2.20% 2021 937 −3.27%

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Baltinavas novada ciemu uzskaitījums

Apdzīvotās vietas: Aiztiļts, Baltinava, Blauzgova, Boncāni, Buksti, Čudarīne, Danski, Demerova, Dupurova, Dūcprīde, Dziervīne, Grikovka, Jorzova, Karpova, Kaši, Keiši, Kolnumeži, Lauruti, Leidumi, Lemešova, Maiļupe, Maksi, Morkova, Obeļova, Odumova, Pazlauga, Peisova, Pleitova, Pliešova, Puncuļova, Punduri, Risova, Sloboda, Surikova, Svātūne, Sviļpova, Tutinova, Žeikari.

Etniskais sastāvs

Baltinavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[11]
Latvieši (981)			84.1%
Krievi (142)			12.2%
Cita tautība (30)			2.6%
Nav izvēlēta (13)			1.1%

Pašvaldība

Pagasta pārvalde atrodas Baltinavā, Kārsavas ielā 16, Kultūras nama telpās.

Tautsaimniecība

1935. gadā 52% pagasta teritorijas aizņēma tīrumi, 20% — ganības, 14% — pļavas, 5% — meži un 4% — purvi.^[9] 2000. gadā lauksaimnieciskās zemes aizņēma 51%, bet meži — 33%.^[3]

Izglītība

Sports

Kultūra

Kopš 1978. gada Baltinavā darbojas etnogrāfiskais ansamblis "Baltinava".^[12]

Reliģija

1935. gadā Baltinavas pagastā bija divas Romas katoļu un pa vienai grieķu katoļu un luterāņu baznīcai, kā arī sinagoga.^[9]

Ievērojami novadnieki

Ievērojamas vietas

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Baltinavas novadā

Baltinavas katoļu baznīca.

• Aizelkšņu senkapi (Kara kapi) — Puncuļevā pie Dansku kapsētas
• Alotāju kalns — pilskalns — Puncuļevā, Kārsavas — Baltinavas lielceļa labajā pusē
• Baltinavas katoļu baznīca (1909., 1920., 1931., baznīcas ērģeles ir mākslas pieemineklis)
• Baltinavas muižas parks (19. gadsimta 1. puse)
• Baltinavas pareizticīgo baznīca
• Baltinavas pagasta tiesa (20. gadsimta trīsdesmitie gadi)
• Brieksīnes kapu kapliča (20. gadsimta sākums)
• Duļbovas motordzirnavas un saimniecības ēkas (1934. gads)
• Ķeišu senkapi (Kapu kalns, Bērzu kalns) — Ķeišos
• Lukstenieku senkapi (Kara kapi) — Puncuļevā
• Obeļovas (Abelenes) jeb Puncuļevas pilskalns — Puncuļevā

Attēlu galerija