Bengāļu valoda
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Bengāļu valoda (বাংলা bāṅlā, izrunā: /ˈbaŋla/) ir indoeiropiešu valodu saimes indoāriešu atzara valoda, ko pārsvarā prot Bengālijā (Indijas austrumos un Bangladešā) dzīvojošie bengāļi. Tā ir oficiālā valoda Bangladešā un divos Indijas štatos — Rietumbengālē un Tripurā. Bengāļu valodu prot aptuveni 230 miljoni cilvēku, līdz ar to tā ir viena no pasaulē lielākajām valodām. Tā ir pēc pratēju skaita sestā[1] vai piektā[2] lielākā valoda. Bengāļu valoda attīstījusies no tādām senām valodām kā magadhī prakrita, pāli valodas un sanskrita.
Slavenākais bengāļu valodā rakstošais rakstnieks ir Nobela prēmijas laureāts Rabindranats Tagore.
Remove ads
Ģeogrāfiskā izplatība
Bengāļu valodas izplatības areāls ir Dienvidāzijas austrumu reģions Bengālija, kuru veido Bangladešas valsts un Indijas štats Rietumbengāle. Gandrīz 99% Bangladešas iedzīvotāju prot bengāļu valodu.[3] Tā ir ne tikai Bangladešas valsts valoda, bet arī viena no 23 Indijas valsts valodām. Tā ir oficiālā valoda Indijas štatos Rietumbengālē un Tripurā, kā arī oficiālā valoda Asamas štata trīs apgabalos un Indijas apvienotajā teritorijā Andamanu un Nikobaru Salās.
Remove ads
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads