Dofamīns

Dofamīns^[1] jeb dopamīns (no angļu: dopamine) ir kateholamīnu grupas viela, kam ir nozīmīga loma dzīvnieku psiholoģiskajās norisēs. Dofamīns ir radniecisks pirokatehīna (katehola) atvasinājumam dihidroksifenilalanīnam (DOFA; angliskais saīsinājums DOPA). To ķīmiski var uzskatīt par DOFA, kas zaudējis karboksilgrupu, t.i. ir aminoskābei atbilstošais amīns — no tā cēlušies nosaukumi "dofamīns" un "dopamīns".

Dofamīns
Dofamīna struktūrformula un molekulas modelis
Citi nosaukumi	dopamīns, 2-(3,4-dihidroksifenil)-etilamīns, 3-hidroksitiramīns
CAS numurs	51-61-6
Ķīmiskā formula	C8H11NO2
Molmasa	153,18 g/mol
Blīvums	1260 kg/m3
Kušanas temperatūra	128 °C
Viršanas temperatūra	sadalās
Šķīdība ūdenī	60,0 g/100 ml

Dofamīna prekursors cilvēka organismā ir L-DOPA, kura prekursori savukārt ir tirozīns un fenilalanīns.

Smadzenēs dofamīns darbojas kā neiromediators. Cilvēka smadzenes izmanto piecus zināmus dofamīna receptoru veidus, kam ir doti nosaukumi D₁, D₂, D₃, D₄ un D₅.

Dofamīns ir atbildīgs par atalgojuma sistēmas aktivizēšanu smadzenēs. Katrs atalgojums paaugstina dofamīna pārsūtīšanas līmeni smadzenēs; daudzas spēcīgu atkarību izraisošas vielas, it īpaši stimulanti, kā kokaīns un metamfetamīns, tieši iedarbojas uz dofamīna sistēmu. Ir pierādīts, ka cilvēkiem ar ekstravertu personību dofamīna līmenis smadzenēs ir augstāks nekā cilvēkiem ar introvertu personību. Daudzi zināmi nervu sistēmas traucējumi, piemēram, Pārkinsona slimība, šizofrēnija un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, tiek saistīti ar dofamīna sistēmas darbības traucējumiem.

Dofamīna hidrohlorīda preparāts

Dofamīns ir pieejams kā intravenozas zāles, kas iedarbojas uz simpātisko nervu sistēmu. Tās pastiprina sirdsdarbību un paaugstina asinsspiedienu. Tā kā dofamīns nespēj šķērsot asins-smadzeņu barjeru, tad tas, ievadīts intravenozi, uz centrālo nervu sistēmu neiedarbojas.