Grobiņas draudzes novads

Grobiņas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Grobin) bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818. gada Kurzemes guberņas Aizputes virspilskunga iecirknī, vēlāk Grobiņas apriņķī.^[1]

Grobiņas draudzes novads (1859).

Vēsture

Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Grobiņas fogteja ilgu laiku atradās Prūsijas hercogistes pārvaldījumā (1530-1650). 1650. gadā to ieguva hercogs Jēkabs, bet Otrā Ziemeļu kara laikā to 1659.-1660. gadā okupēja Zviedrija. Grobiņas prāvesta iecirkņa galvenā baznīca bija Grobiņas luterāņu baznīca.

Pēc 1819. gada administratīvās reformas bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga tiesu apvienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu un izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu. Grobiņā atradās pilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. 1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.

Mūsdienās Grobiņas draudzes novada teritorija pamatā iekļauta Dienvidkurzemes novadā, kā arī Palangas teritorijā Lietuvā.

• 
  Grobiņas draudzes novads (Grubinsche Kirchspiel) Kurzemes hercogistes kartē (1770)
• 
  Valtaiķu draudzes novads, Durbes, Embūtes un Grobiņas draudžu novadu ziemeļu daļa 1798. gada kartē
• 
  Grobiņas pilskunga iecirknis Kurzemes guberņas kartē (1820)
• 
  Grobiņas draudzes novads (ziemeļu daļa, 1854)
• 
  Grobiņas draudzes novads (dienvidu daļa, 1854)

Mācītājmuižas

• Grobiņas mācītājmuiža un luterāņu baznīca ar filiāli Saraiķos
• Nīcas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Bārtā
• Rucavas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Sventājā

• 
  Bārtas baznīca (pirms 1892)
• 
  Grobiņas luterāņu baznīca
• 
  Nīcas baznīca (2000)
• 
  Rucavas baznīca
• 
  Saraiķu baznīca
• 
  Būtiņģes baznīca
• 
  Palangas baznīca

Muižas Grobiņas draudzes novadā (1841)

Kroņa muižas Amt-Grobin — Grobiņas muiža ar Battenhof (Bates pusmuižu) Matern — Māteres muiža Talßen — Tāšu muiža Libaus Licenthof — Lecentes muiža jeb Perkuhnen (Pērkones muiža) Nieder-Bartau — Nīcas muiža ar Peterhof (Pētera pusmuižu), Otanken, Sirten, Ausingen un Schibbingen pusmuižām Ober-Bartau — Bārtas muiža Kakischken — Kaķišķu muiža Meirischken — Meirišķu muiža Ruzzau — Rucavas muiža un Heiligen-Aa — Sventājas muiža Papenhof — Papes muiža Budendikshof — Budendišķu muiža Mescheneeken — Mežnieku muiža

Privātās muižas Gaweesen — Gaviezes muiža Illien — Iļģu muiža (Dēnava) un Sarreiken — Saraiķu muiža ar Karlsberg (Kārļu), Birzmuižu (Birshof), Grisuppen (Grīzupes pusmuižu) Telßen — Tāšu muiža ar Klein-Telßen, Reegen un Roloff (Rolavas pusmuižu) Kapsehden — Kapsēdes muiža Medsen — Medzes muiža ar Klein-Medsen pusmuižu Polangen — Palangas muiža ar miestu, kurā bija katoļu baznīca, ķeizariskā muitnīca un pasta kantoris

Mežniecības Grobiņas mežniecība Nīcas mežniecība Rucavas mežniecība