Ingrīda Labucka

Ingrīda Labucka (dzimusi 1963. gada 4. septembrī Rīgā)^[1] ir latviešu juriste, valsts un sabiedriska darbiniece.

Ingrīda Labucka
Latvijas tieslietu ministre
Amatā 2000. gada 5. maijs — 2002. gada 7. novembris
Priekštecis	Valdis Birkavs
Pēctecis	Aivars Aksenoks
Amatā 1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs
Priekštecis	Dzintars Rasnačs
Pēctecis	Valdis Birkavs
Dzimšanas dati	1963. gada 4. septembrī (61 gads) Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība	latviete
Politiskā partija	Latvijas Pirmā partija
Tēvs	Aloizs Blonskis
Profesija	Juriste
Augstskola	Latvijas Universitāte

Biogrāfija

Viņas tēvs Aloizs Blonskis bija policijas ģenerālis, valsts darbinieks.

1986. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, vēl mācījusies Zviedrijā (1991) un Ungārijā (1992).^[1] 1986. gadā uzsākusi darba gaitas kā izmeklētāja Rīgas pilsētas Kirova rajona Iekšlietu daļā, amatā bijusi līdz 1989. gadam.^[1] Vēlāk līdz 1994. gadam strādājusi Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā par tiesnesi.^[1] Labucka bijusi advokāte advokātu birojā "Mevecka, Ramiņa un Arājs".^[1]

1998. gada 26. novembrī kļuvusi par tieslietu ministri Viļa Krištopana Ministru kabinetā (amatā bijusi līdz 1999. gada 16. jūlijam). Atkārtoti tieslietu ministres amatā Labucka bijusi no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim Andra Bērziņa Ministru kabinetā. Laikā no 2001. līdz 2004. gadam bijusi Hāgas Starptautiskās šķīrējtiesas locekle.^[2] 2002. gadā kandidējusi uz vietu 8. Saeimā no Latvijas Pirmās partijas saraksta. Netika ievēlēta, taču ieguvusi deputātes mandātu uz laiku, kamēr Ainars Baštiks pildīja Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās pienākumus (2002. gada 14. novembris — 2004. gada 5. februāris).^[3] 2004. gada 12. maijā Labucka kļuva par Eiropas Savienības Tiesas Vispārējās tiesas tiesnesi.^[4]