Jekaterinburga

Jekaterinburga (krievu: Екатеринбург) ir pilsēta Urālu centrālajā daļā pie Isetas upes Krievijas Federācijā. Sverdlovskas apgabala centrs, no 1924. līdz 1991. gadam tika saukta par Sverdlovsku. Lielākā pilsēta Urālos, dzelzceļa mezgls un liels mašīnbūves centrs (lielākā rūpnīca — Uralmaš). Federālo autoceļu R242 un R351 galapunkts.

Jekaterinburga
pilsēta
Екатеринбург
Jekaterinburgas panorāma
Karogs Ģerbonis
Jekaterinburga Atrašanās vieta Sverdlovskas apgabalā
Koordinātas: 56°50′N 60°35′E
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Urālu federālais apgabals
Federācijas subjekts	Sverdlovskas apgabals
Dibināta	1723. gada 18. novembrī
Citi nosaukumi	Sverdlovska (1924—1991)
Platība
• Kopējā	487 km2
Iedzīvotāji (2024. gadā)
• kopā	1 536 183
• blīvums	3 154,4/km²
Laika josla	UTC (UTC+6)
Pasta indekss	620000
Mājaslapa	www.ekburg.ru
Jekaterinburga Vikikrātuvē

Vēsture

Jekaterinburgu metalurģiskās rūpnīcas celtniecības vietā pie Sibīrijas trakta nodibināja krievu valstsvīrs, etnogrāfs un vēsturnieks Vasilijs Tatiščevs. Pilsēta nosaukta Pētera I sievas un nākamās ķeizarienes Katrīnas I vārdā. 18. gadsimtā bez metalurģiskajām rūpnīcām Jekaterinburgā attīstījās arī dārgakmeņu, pusdārgakmeņu, kā arī zelta apstrāde. 1918. gada 17. jūlijā Jekaterinburgā nogalināja no troņa gāzto Krievijas impērijas ķeizaru Nikolaju II un viņa ģimenes piederīgos.

1920. gados Jekaterinburgā uzbūvēja rūpnīcu Uralmaš un tā kļuva par lielu rūpniecības centru. 1924. gadā pilsētu pārdēvēja Jakova Sverdlova vārdā par Sverdlovsku.

1960. gada 1. maijā virs Jekaterinburgas notrieca ASV izlūklidmašīnu U-2 ar pilotu Frensisu Pauersu, kuru vēlāk samainīja pret padomju spiegu Rūdolfu Ābelu.

Sports

Jekaterinburgā atrodas Kontinentālās hokeja līgas klubs Jekaterinburgas "Avtomobilist", kā arī tā jauniešu klubs Jekaterinburgas "Avto", kas spēlē Jaunatnes hokeja līgā. Abas komandas savas mājas spēles aizvada Jekaterinburga sporta pilī. Pilsētā bāzēts arī Krievijas Superlīgas basketbolā sievietēm klubs Jekaterinburgas "UGMK".

Cilvēki

Jekaterinburgā vai tās apkārtnē dzimuši:

• Pavels Dacjuks (dzimis 1978) — hokejists
• Jūlija Djomina (dzimis 1969) — starptautiskā lielmeistare šahā
• Nikolajs Habibuļins (dzimis 1973) — hokejists
• Aleksejs Jašins (dzimis 1973) — hokejists
• Nikolajs Kuzņecovs (1911–1944) — diversants
• Vladimirs Malahovs (dzimis 1968) — hokejists
• Pavļiks Morozovs (1918–1932) — pionieris
• Aleksandrs Motiļevs (dzimis 1979) — starptautiskais lielmeistars šahā
• Sergejs Svetlakovs (dzimis 1977) — komiķis, aktieris, scenārists